Foto: AFP/Scanpix/LETA

Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons pirmdien izklāstījis Londonas nostāju gaidāmajās sarunās par jauno tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību (ES), savā runā uzsverot, ka Lielbritānijai nav nepieciešamības turpmāk pakļauties ES normām.

Viņš noraidīja prasību, lai Lielbritānija pakļautos ES normām attiecībā uz "konkurences politiku, subsīdijām, sociālo aizsardzību, vidi vai ko citu tamlīdzīgu".

Džonsons sacīja, ka Londonai nav jāievēro šie noteikumi vairāk kā ES ievēro Lielbritānijas noteikumus.

Lielbritānijas premjers aicināja ES piekrist līgumam, kas būtu līdzīgs ar Kanādu noslēgtajam brīvās tirdzniecības līgumam, un paziņoja, ka gadījumā, ja šāda vienošanās netiks panākta, tirdzniecība ar ES notiks saskaņā ar pašreizējo līgumu par Lielbritānijas izstāšanos no bloka un tas vairāk līdzināsies Austrālijas gadījumam.

Saskaņā ar ES un Kanādas līgumu vairumam preču netiek piemēroti importa tarifi, bet pakalpojumu plūsma, piemēram banku pakalpojumos, ir ierobežotāka.

"Mums bieži teikts, ka mums jāizvēlas starp neierobežotu piekļuvi ES tirgum, pieņemot tās noteikumus (..), vai ambiciozu brīvās tirdzniecības līgumu pēc Kanādas piemēra, kas atver tirgus un ļauj izvairīties no visa ES regulu komplekta," sacīja Džonsons.

"Mēs esam izdarījuši savu izvēli - mēs vēlamies brīvās tirdzniecības vienošanos, līdzīgu Kanādai, bet maz ticamajā gadījumā, ja mums tas neizdosies, tad mūsu tirdzniecībai būs jābalstās uz esošo izstāšanās līgumu ar ES," paziņoja Džonsons.

"Izvēle neapšaubāmi nav "ar līgumu vai bez līguma". Jautājums ir, vai mēs piekrītam tirdzniecības attiecībām ar ES, kas vairāk līdzinās Kanādas vai Austrālijas," norādīja Džonsons.

"Jebkurā gadījumā man nav šaubu, ka Lielbritānija piedzīvos varenu uzplaukumu," uzsvēra premjerministrs.

Pēc oficiālās izstāšanās no ES 31. janvārī, Lielbritānijai ir 11 mēneši laika, lai noslēgtu jaunu tirdzniecības līgumu ar bloku, bet pretējā gadījumā abu pušu attiecības sāks regulēt Pasaules Tirdzniecības organizācijas normas. Paredzēts, ka abu pušu sarunas sāksies martā.

Arī ES sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē pirmdien izklāstīja Briseles nostāju jautājumā par abu pušu nākotnes attiecību pamatprincipiem.

Barnjē sacīja, ka ES var piedāvāt Lielbritānijai "ļoti ambiciozu" tirdzniecības līgumu, tostarp nulles tarifus un kvotas, bet ar nosacījumu, ka Londona piekrīt tagad un turpmāk ievērot ES standartus.

"Mums jānodrošina, lai konkurence ir un paliek atklāta un godīga," sacīja Barnjē, norādot, ka abām pusēm jāvienojas par "specifiskām un efektīvām garantijām, lai ilgtermiņā nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus".

"Tas nozīmē mehānismus, lai uzturētu augstos standartus, kas mums ir sociālajos, vides, valsts palīdzības un nodokļu jautājumos," pavēstīja Barnjē.

Viņš paziņoja, ka Lielbritānijai arī būs jāatļauj ES zvejot tās ūdeņos, un ES attiecīgi atļaus Lielbritānijas zvejniekiem piekļūt tās ūdeņiem.

Taču Barnjē atzina, ja zvejošana, visticamāk, būs pirmais un nopietnākais domstarpību jautājums gaidāmajās sarunās.

Londona vēlas aizliegt ES dalībvalstu zvejniekiem zvejot Lielbritānijas ūdeņos, bet paturēt tiesības eksportēt savu produkciju uz ES valstīm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!