Maskavā un citur Krievijā svētdien rīkoja sanāksmes opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija atbalstītāji, kurās Navaļnijs tika izvirzīts par kandidātu martā gaidāmajās Krievijas prezidenta vēlēšanās.
Sanāksmē Maskavā piedalījās pats Navaļnijs, kurš paziņoja, ka viņa atbalstam jau ir savākta vairāk nekā trešdaļa no prezidenta amata kandidāta reģistrēšanai nepieciešamajiem 300 000 parakstiem.
Iniciatīvas grupas Navaļnija izvirzīšanai par prezidenta amata kandidātu svētdien rīkoja sanāksmes vairāk nekā 20 Krievijas pilsētās.
Centrālā vēlēšanu komisija iepriekš paziņojusi, ka Navaļnija kandidatūru nereģistrēs, jo viņš ir krimināli sodīts tā dēvētajā "Kirovļes" lietā.
Savukārt Navaļnijs viņam celtās apsūdzības un spriedumu uzskata par politisku pasūtījumu.
Savā vēlēšanu programmā Navaļnijs sola dubultot tēriņus veselības aprūpei un izglītībai, noteikt minimālo mēnešalgu 25 000 rubļu (362 eiro), samazināt hipotekāro aizdevumu likmes un nodokļus mazajam biznesam.
Šīs reformas iecerēts finansēt, aktivizējot cīņu ar korupciju un samazinot tēriņus birokrātijai.
Izdevumus aizsardzībai opozicionārs samazināt negrasās, tomēr liela daļa finansējuma tikšot tērēta karavīru algām, kas ļaus izveidot profesionālu armiju.
Navaļnijs arī paziņojis par nepieciešamību samazināt dotācijas valsts uzņēmumiem un valsts medijiem.
Budžeta ieņēmumu daļu Navaļnijs iecerējis palielināt, paaugstinot nodokļus gāzes nozarei un valsts uzņēmumu dividendes.
Ja tam visam pievieno tautsaimniecības demonopolizāciju, biznesa administratīvās noslodzes samazināšanu, taisnīgu tiesu sistēmu un "normālu parlamentu", Krievija iegūs arī "būtisku ekonomikas pieaugumu", prognozējis Navaļnijs.
Par nodomu kandidēt 18. martā paredzētajās prezidenta vēlēšanās paziņojuši pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins, liberāldemokrāts Vladimirs Žirinovskis, žurnāliste Ksenija Sobčaka, partijas "Jabloko" politiķis Grigorijs Javļinskis, televīzijas raidījumu vadītāja Jekaterina Gordona, uzņēmējs Sergejs Polonskis un citi.
