Navaļnijs aicina ES uztvert Krievijas varu kā noziedznieku bandu
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs piektdien aicināja Eiropas Savienību (ES) noraidīt nākamgad gaidāmo Krievijas parlamenta vēlēšanu rezultātus, ja daļai kandidātu būs liegts tajās piedalīties, un mudināja ES piemērot sankcijas Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošajiem oligarhiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Navaļnijs, kurš pašreiz Vācijā atkopjas no mēģinājuma noindēt viņu ar ķīmisko ieroci "Novičok", sacīja, ka, viņaprāt, ir svarīgi, lai Eiropa neklusē par apstākļiem Krievijā.

Navaļnijs nodēvēja septembrī gaidāmās Krievijas parlamenta apakšpalātas vēlēšanas par izšķirošu notikumu.

Navaļnijs sacīja, ka viņš un citi opozīcijas politiķi sagaida, ka kaut kādā mērā notiks vēlēšanu rezultātu viltošana, bet vissvarīgākais ir tiesības piedalīties.

Viņš norādīja, ka ES nostājai būtu jābūt sekojošai: "Ja visiem tiks ļauts piedalīties, mēs to varam apspriest tālāk. Bet, ja dažiem netiks atļauts piedalīties, šādu vēlēšanu rezultāti nekad netiks atzīti."

Navaļnijs, kuram Krievijā vairākkārt liegts kandidēt vēlēšanās, aicināja ES mainīt savu pieeju sankcijām, norādot, ka nav lielas jēgas Krievijas militārpersonām iesaldēt līdzekļus ES vai aizliegt iebraukt ES gadījumos, kad notikusi indēšana vai vēlēšanu procesa pārkāpumi, jo militārpersonas daudz neceļo ārpus Krievijas, tām parasti nav lielu nekustamo īpašumu vai bankas kontu Eiropā.

Navaļnijs sacīja, ka ES vajadzētu pašai sev pajautā, kādēļ šādi noziegumi notiek.

"Atbilde ir ļoti, ļoti vienkārša: nauda," uzrunājot ES likumdevējus ar video starpniecību, sacīja Navaļnijs.

"Tādēļ Eiropas Savienībai būtu jāvēršas pret naudu un Krievijas oligarhiem," sevišķi Putinam tuvu stāvošajiem izteikti bagātajiem uzņēmējiem.

Navaļnijs pauda pārliecību, ka vairums Krievijas pilsoņu atbalstītu šādu rīcību.

Tāpat viņš atzīmēja, ka diskusija Eiropas Parlamentā (EP) par jauno stratēģiju attiecībās ar Krieviju ir ļoti svarīga. Navaļnijs pauda uzskatu, ka ir jārada šāda stratēģija, jo patlaban Krievijā ir jauna tipa valdība, kas atšķirtas no tās, kāda bija vēl pirms diviem gadiem. Navaļnijs uzsvēra, ka ir jānošķir divas lietas - krievu tauta un Krievijas valdība. ES vajadzētu iet pretim tautai, bet pret valdību izturēties kā pret "noziedznieku bandu, kas uz laiku ir pārņēmusi varu", viņš teica.

Politķis uzsvēra, ka ir vēl viens līdzeklis, kā varētu atbalstīt un palīdzēt krievu tautai, uzsverot, ka patlaban ir daudz lēmumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ko Krievijas puse ignorē. Viņš piedāvāja risinājumu - ja kāda amatpersona, tiesnesis neseko Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumam, pret viņiem ir jāpiemēro ceļošanas sankcijas.

Sarunā ar EP Ārlietu komitejas deputātiem piedalījās arī Borisa Ņemcova fonda priekšsēdētājs un fonda "Brīvā Krievija" vicepriekšsēdētajs Vladimirs Kara-Murza, politiķis, publicists, ekonomists un enerģētikas eksperts, bijušais Krievijas enerģētikas ministra vietnieks Vladimirs Milovs un politiķis, Krasnoseļskas pašvaldības vadītājs Iļja Jašins.

Savukārt jautājumu Krievijas opozīcijas pārstāvjiem uzdeva arī Latviju pārstāvošais eiroparlamentārietis Nils Ušakovs (S), kurš vēlējās noskaidrot, kā pārliecināt krievu sabiedrību, ka sankcijas nav vērstas pret tautu. Ušakovs apgalvoja, ka krievvalodīgie Latvijā uztver piemērotās sankcijas kā vēršanos pret krieviem un Krieviju.

Uz EP deputāta jautājumu atbildi sniedza Jašins, norādot, ka Krievijas propaganda ir koncentrējusies uz ienaidnieka tēla veidošanu, izmantojot sankciju jautājumu. Viņa ieskatā, sankcijas kļuvušas par pamatakmeni, ap kuru tiek būvēta propaganda, lai šķietami pierādītu, ka Krievija ir apdraudēta.

Jašins uzsvēra, ka tas rada toksisku atmosfēru Krievijas politikā, tomēr arī ārvalstu politiķi un diplomāti dod papildu argumentus, saucot sankcijas par "anti-krievu". Viņš uzsvēra, ka personalizētās sankcijas ir vērstas pret oligarhiem un korumpantiem, bet ne pret tautu. Jašins aicināja Eiropas sabiedrību koriģēt nosaukumu un dēvēt tās par "anti-Kremļa", "anti - Putina" sankcijām.

ES oktobrī saistībā ar Navaļnija saindēšanu noteica sankcijas sešām augstām Krievijas amatpersonām, kā arī arī Valsts Organiskās ķīmijas un tehnoloģiju zinātniski pētnieciskajam institūtam (GosNIIOHT).

Krievija paziņoja, ka piemēros atbildes sankcijas Francijas un Vācijas amatpersonām.

Borisa Ņemcova fonda priekšsēdētājs un fonda "Brīvā Krievija" vicepriekšsēdētajs Vladimirs Kara-Murza aicināja ES palikt uzticīgu savām vērtībām.

Viņš mudināja ES nepieļaut, ka Krievijas korumpētās amatpersonas un oligarhi, kas "vēlas zagt no Krievijas tautas", izbauda savu laupījumu ES valstīs, tur "pavadot savas brīvdienas, sūtot savas sievas un mīļākās iepirkšanās braucienos, pērkot jahtas un nekustamos īpašumus".

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Aleksejs Navaļnijs Krievija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form