Kazahstānas parlamenta augšpalāta ceturtdien apstiprināja grozījumus konstitūcijā, kas prezidentam Nursultanam Nazarbajevam piešķirt "nācijas līdera" statusu un imunitāti pret kriminālvajāšanu.

Trešdien šādu normu pieņēma arī parlamenta apakšpalāta. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāparaksta pašam Nazarbajevam.

Nazarbajevs valda šajā ar enerģiju bagātajā Vidusāzijas valstī kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991.gadā, bet pirms tam viņš bija augstākā Komunistiskās partijas amatpersona. Nekas neliecina, ka viņš gatavotos atdot varu. Viņa pašreizējais prezidentūras termiņš beidzas 2012.gadā, taču 2007.gadā parlaments nolēma, ka Nazarbajevs kā pirmais valsts vadītājs varēs balotēties prezidenta amatam, cik vien reizes viņš vēlēsies.

Kazahstāna sevi reklamē kā plaukstošu un ārvalstu investīcijām draudzīgu valsti, taču cilvēktiesību aktīvisti vairākkārt kritizējuši varas iestādes, it īpaši par preses un interneta brīvības apspiešanu.

Kazahstāna pašlaik ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) prezidējošā valsts un pirmā pēcpadomju valsts, kas ieņem šo posteni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!