Pilsētas ielās redzami tanki, ir iznīcināta Krievijas tanku kolonna, Vācija Ukrainai piegādās "tankus "Panzerhaubice 2000"" un "pretgaisa aizsardzības tankus "Gepard"". Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma pasaules un vietējos medijos šādi un līdzīgi paziņojumi lasāmi ik dienu, bet ir viena problēma – bieži vien stāstu varoņi nemaz nav tanki, bet gan cita veida kaujas tehnika. Ar ko tā atšķiras? Par to rakstā.
Tanks, neapšaubāmi, ir viens no spēcīgākajiem simboliem, kas saistās ar karu un iedveš bijību jau kopš Pirmā pasaules kara, kad britu tanki "Mark I" 1916. gadā pirmo reizi pasaulē piedalījās kaujā pie Sommas Francijā. Interesanti, ka to īstais nosaukums bija "sauszemes kuģis" ("landship"), bet projekta izstrādes stadijā slepenības nolūkos tie saukti par tankiem ("tank" – tvertne, cisterna angļu valodā). Pakāpeniski šis angļu apzīmējums nostiprinājās sarunvalodā un tanks kļuva par tanku.
Kopš 1916. gada tanki ir būtiski mainījušies, taču tie joprojām nostiprinājušies cilvēku prātos kā draudīgas kaujas mašīnas, kas dominē kaujaslaukā, zem tanka semantiskās nozīmes daudziem paliekot apakšā arī cita veida un pielietojuma bruņutehniku.
Daudziem visas kara tehnikas "pārtankošana" neko nenozīmē un nemaina, tomēr militāristi un jomas eksperti smagi nopūšas ik reizi, kad par tanku tiek nodēvēta pašgājējhaubice vai kājnieku kaujas mašīna.
Saimnieks joprojām kājnieks
Par spīti tehnikas redzamajai lomai karā, galvenais ierocis ir un paliek kājnieks – ne tanks, ne haubice, ne lidmašīna nevar uzvarēt karā un sagrābt teritorijas. Tehnika tikai atbalsta īstos saimniekus kājniekus – nogādā kaujas uzdevumā un sniedz atbalstu. Tanks ir galvenais kājnieku tiešās uguns atbalsts.
Pašgājēja artilērijas sistēmas
Šī ir grūtākā daļa. Pašgājēja artilērijas sistēmas patiešām vizuāli var atgādināt tanku, taču to funkcija un uzdevumi ir pavisam citi. Apmulst ir viegli, ne velti medijos senāk un nesanāk ir lasītas tādas frāzes kā "Latvija iepirks tankam līdzīgas haubices" un "Vācija Ukrainai piegādās tankus "Panzerhaubice 2000"" – abos gadījumos runa patiesībā ir par pašgājēja artilērijas sistēmām, nevis tankiem.
Pirmajā gadījumā runa bija par no Austrijas pirktajām haubicēm "M109" (ir Latvijas bruņojumā), bet otrajā jau nosaukums pasaka priekšā, ka tā ir vācu "PzH 2000" pašgājējhaubice (ir Lietuvas bruņojumā).
Galvenais uzsvars ir uz artilērijas iekārtām (parasti lielgabali un haubices, bet var būt arī mīnmetēji un pretgaisa aizsardzības ieroči), kuras uzliktas uz mobilas platformas, lai smago ieroci var ērti pārvietot un mainīt pozīcijas (tas palielina izdzīvošanas spējas). Tā arī tās ir jāuztver – kā artilērijas ierocis ar artilērijas uzdevumiem iznīcināt noteiktus mērķus. Pašgājēja artilērijas iekārta nedosies triecienā šturmēt pretinieka ierakumus, bet gan apšaudīs no droša attāluma.
Pretēji lielgabalam, ko velk ar citu transportlīdzekli, pašgājēja iekārta spēj ātrāk mainīt pozīciju un ātrāk sagatavoties šaušanai.
