Skotijai gadījumā, ja tā iegūs neatkarību no Lielbritānijas, un joprojām vēlētos būt daļa no NATO, Ziemeļatlantiskajā aliansē būtu jāstājas no jauna, paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs.
"Ja tā notiek [Skotija kļūst neatkarīga], Lielbritānija joprojām turpinās būt NATO sastāvdaļa, bet jaunajai neatkarīgajai valstij būs dalībvalsts statusam jāpiesakās no jauna. Tādā gadījumā tas būs atkarīgs no 28 sabiedrotajām, vai mēs uzņemsim jaunu dalībnieku. Visi lēmumi aliansē tiek pieņemti ar vienprātību, līdz ar to šādam lēmumam būs jāpiekrīt visām dalībvalstīm," skaidrojis Stoltenbergs.
Šāda scenārija gadījumā par Skotijas iestāju NATO lems arī Lielbritānija, tomēr lielākās problēmas varētu radīt Spānijas pretestība, raksta "UK Defence Journal". Spānija ir ļoti uzmanīga, lai neiedrošinātu reģionālu dalīšanos nekur Eiropā, ņemot vērā tās bagātā Katalonijas reģiona centienus iegūt neatkarību.
Medijs gan atzīmē, ka Skotijas gadījums varētu būt arī nedaudz citādāks, ņemot vērā spāņu amatpersonu labvēlīgos paziņojumus par iespējamu Skotijas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Jau 2012. gadā Spānijas Ārlietu ministrs Hosē Garsija-Margalo norādīja, ka "Ja abas Apvienotās Karalistes daļas atbilstoši savām konstitucionālajām interesēm par šādu soli vienojas, Spānijai nav nekas iebilstams", raksta "The National".
Pilnīgi izslēgta gan Spānijas pretestība nav, ņemot vērā, ka vēl šogad tās konsuls Edinburgā Migels Vesīno tika atlaists pēc tam, kad vēstulē paziņoja: "Spānija nebloķēs Skotijas iestāju Eiropas Savienībā, ja neatkarība tiks sasniegta legāli (..)." Viņa atlaišanai par iemeslu esot bijuši vārdi "iekļūšanu ES nenosaka rinda, kā tas ir veikalā, kur jāgaida sava kārta", jo Spānijas valdība retorikā tieši šādu rindu sola Katalonijai, raksta "Politico".
Neatkarīga Skotija atbilstu visiem NATO uzņemšanas kritērijiem, tomēr tās faktiska pievienošanās prasītu gadus, sarežģītā un ilgā uzņemšanas procesa dēļ.
