Pasaules notikumu virpulī ir viegli apmaldīties. Šonedēļ galvenā uzmanība joprojām veltīta ASV prezidentam Donaldam Trampam un Ziemeļkorejai. Trampam izrādījās neveselīgs svars, bet Kima režīms Olimpiādē pievienosies "imperiālistu lellēm", kā tas pats parasti dēvē Dienvidkoreju. Savukārt pasaules karstākajā punktā Sīrijā Turcija savilka spēkus ap kurdu kontrolēto Afrīnas reģionu, kamēr pārējās kurdu teritorijās nostiprinājās ASV.
Lai gan visskaļāk šonedēļ globālajās ziņās tika vētīta Kalifornijas nežēlīgo vecāku lieta par 13 savu bērnu pieķēdēšanu pie gultām, Eiropas Parlaments aicināja straujāk pāriet uz "tīro enerģiju", Eiropas drošības eksperti ar bažām vēroja Tunisijas jauno nemieru pieņemšanos spēkā, bet pašu mājās lielāko sabiedrības uzmanību pievērsa Ukrainā karojušā Mika Alpa iespējamā noslepkavošana Lielbritānijā.
Tikmēr virkne notikumu bijuši pārāk reģionāli vai tikai nupat klusām sākušies, lai starptautisko vidi saviļņotu jau rīt. Iepazīstinām ar pieciem no tiem:
Dānijas policija pirmdien tiesā cēla apsūdzības pret vairāk nekā tūkstoti pusaudžu, kuri izplatījuši pornogrāfiska rakstura materiālus ar bērniem. Šī līdz ar to varētu būt viena no plašākajām kampaņām pret pornogrāfijas izplatītājiem valsts un pat pasaules vēsturē.
Specifisku šo lietu padara fakts, ka jaunieši, kuri dalījās ar seksuāla rakstura materiāliem, vairumā gadījumu bija 15 līdz 18 gadus veci, un viņi visi dalījušies ar vienu video materiālu, kurā redzamajam pārim arī bijuši 15 gadi. Dānijā kriminālatbildība iestājas no 15 gadu vecuma, kas nozīmē, ka lielākais vairums video pārsūtītāju teorētiski draud līdz pat sešiem gadiem ilgs cietumsods, norāda "ABC News".
Tomēr pagaidām nav skaidrs, vai video redzamie cilvēki video izplatījuši paši vai tas bijis tā dēvētais "atriebes porno" gadījums, kad video nopludina viens no pāra, lai tādējādi nodarītu kaitējumu otram. Notikušā apstākļi varētu noteikt, kas tiek atzīti par cietušajiem, kas – par vainīgajiem, un kādu sodu viņi saņems.
Pirmdien sagāzās viena no lielākajām britu ārpakalpojumu kompānijām "Carillion". Ar aptuveni 1,7 miljardu eiro lieliem parādiem un aptuveni 33 miljonu eiro lieliem līdzekļiem uzņēmuma kontos tas tika pasludināts par maksātnespējīgu, spēcīgi iedragājot Lielbritānijas uzņēmējdarbības vidi.
Britu milža likvidācijas sekas vēl nav pilnībā apzinātas, un daļa ar to saistīto uzņēmumu varētu sajust ekonomisko triecienu tikai pēc kāda laika pēc domino principa. Tiek vēstīts, ka kompānijā vai tās apakšuzņēmumos kopumā darbu varētu zaudēt līdz pat 40 000 cilvēku, turklāt "Carillion" nav samaksājis kopumā aptuveni 30 000 mazajiem un vidējiem uzņēmējiem par saņemtajiem pakalpojumiem, kas varētu nozīmēt vēl daudzu darbavietu zaudēšanu.
Kompānijas, kas citu starpā izpildīja arī virkni valdības pasūtījumu, piemēram, uzturēja sociālās mājas, nodrošināja ēdināšanu lielā daļā skolu un būvēja megaprojektus, piemēram, jauno dzelzceļa tīklu "High Speed 2", bēdīgais liktenis nozīmē nākamo krīzi Lielbritānijas valdībai, kura jau nespēj gana adekvāti reaģēt uz "Brexit" procesa pavērsieniem. Turklāt par spīti graujoši sliktām finanšu prognozēm jau pērn, kompānija saņēmusi aizvien jaunus ienesīgus valdības pasūtījumus, kas ļāvis tās vadībai dāļāt leknas prēmijas, raksta "The Guardian".
Ap laiku, kad eiropieši ieradās tagadējā Meksikas teritorijā, tajā dzīvoja aptuveni 22 miljoni iedzimto. Sākot no 1521. gada, kad spāņi zem jaundibinātās Jaunās Spānijas karoga uzsāka indiāņu, galvenokārt acteku, zemju iekarojumus, pusgadsimta laikā iedzīvotāju skaits saruka līdz dažiem miljoniem. Turklāt vainīgi nebija spāņu ieroči.
Acteki galvenokārt izmira trīs masveidīgās epidēmijās. Pirmā – bakas – sākās jau drīz pēc spāņu karagājienu sākuma un prasīja piecus līdz astoņus miljonus dzīvību. Nākamā epidēmija 1545. gadā prasīja vēl vismaz 15 miljonus dzīvību, bet trešā 1576. gadā vēl aptuveni divus miljonus. Turklāt abas pēdējās, dēvētas par cocoliztli, ilgu laiku tā arī palika mīklas zinātniekiem, kuri nespēja tolaik aprakstītos simptomus pielīdzināt nevienai no zināmajām kaitēm.
Augsta temperatūra, asiņošana no acīm, nāsīm un mutes, galvassāpes, reiboņi un nāve trīs līdz četru dienu laikā pēc saslimšanas neatbilda nevienai no zināmajām slimībām. Šonedēļ zinātnieki paziņoja, ka atraduši iespējamo vaininieku, ziņoja "The Guardian". Pārbaudot vienā epidēmijas laika masu kapā atrastās mirstīgās atliekas, uz visu upuru zobiem atrastas baktērijas salmonella enterica pēdas. Baktēriju, kas, visticamāk, pie gandrīz absolūtas iznīcības noveda veselu civilizāciju, spāņi varētu būt ieveduši no Eiropas līdz ar atvestajiem mājdzīvniekiem.
Atklātībā šonedēļ nonāca arī kāda liela mēroga netaisnība pret Čīli. Pasaules bankas vadošais ekonomists Pols Romers nāca klajā ar paziņojumu, ka valsts reitingi pasaulē prestižajā "Doing Business Report", kas vērtē uzņēmējdarbības vidi, ilgstoši apzināti uzrādīti daudz sliktāki nekā tie ir.
Šim reitingam ir liela uzticība investoru vidū, lai izsvērtu ilgtermiņa ieguldījumus vienā vai citā pasaules valstī, un tradicionāli tā rādītāji uzskatīti par uzticamiem. Tagadējā galvenā ekonomista aprēķini gan rāda, ka Čīles gadījumā sociālistus pārstāvošās prezidentes Mišelas Bačeletas prezidentūras laikā tie apzināti tiek pasliktināti, ziņo "New York Times".
Atklājums attiecoties uz viņas pirmo termiņu no 2006. gada līdz 2010. gadam, bet, iespējams, tendence turpinās arī patlaban, jo viņa 2014. gadā valsts līdera krēslā sēdās otro reizi, un tas viņai būs jāpamet šī gada martā. Ņemot vērā, ka viņas kreisā politika patiešām ir mazāk uzņēmumus atbalstoša nekā viņas ciešākā politiskā konkurenta labējā Sebastjana Pinera, Čīles reitingiem "Doing Business Report" skalā viņas prezidentūras laikā varētu būt tendence nokristies, tomēr tagad atklāts, ka tas noticis nedabīgi strauji.
Ekonomista pārrēķinu radīto skandālu valstī pastiprinājis fakts, ka reitinga padomdevēju rindās atrodoties arī vairāki Pineras sabiedrotie. Turklāt novembrī notikušajās prezidenta velēšanās Pineram zaudēja Bačeletas politiskais līdzgaitnieks, kas lielā mērā noticis ekonomisko apstākļu dēļ, atzīmē medijs. Pasaules banka uzsākusi iekšējo izmeklēšanu.
Kosovas galvenokārt serbu apdzīvotajā Mitrovicā otrdien no garām braucošas automašīnas nošauts 64 gadus vecais Ziemeļkosovas serbu politiskais līderis Olivers Ivanovičs. Šī slepkavība no jauna aktualizējusi serbu un albāņu konfliktu, kas pirms divdesmit gadiem toreiz vēl tikai par separātisko reģionu uzskatīto teritoriju plosīja pilsoņkarā, bet ik pēc dažiem gadiem atkal uzplaiksnī plašu protestu un nemieru veidā.
Lai gan 2008, gadā neatkarību pasludinājusī Kosova ir pakļauta ANO administrācijai, un tajā drošību uztur NATO un Eiropas Savienības drošības spēki, saspīlējumu nepilnu divu miljonu albāņu un 120 000 serbu vidū tas nav palīdzējis mazināt.
Ivanovičs visu šo laiku bijusi pretrunīga persona. No vienas puses viņš bijis viens no retajiem serbu sarunu vedējiem, kurš atbalstījis dialoga veidošanu ar albāņu kopienu un daudzo jautājumos iebildis Belgradai par labu Kosovas autonomitātei, bet no otras viņš piedalījās arī vardarbīgā Kosovas serbu aizsardzības grupējuma izveidošanā Mitrovicā, kā dēļ viņš pat reiz tika notiesāts par kara noziegumiem, un mēģinājis veidot Kosovas serbu ēnu valdību.
Viņa sarežģītā biogrāfija pagaidām nav ļāvusi skaidri apzināt, kas vainojams pie viņa mafiozo stilā pastrādātās slepkavības. Turklāt, lai gan viņš lielākā naidā bijis ar albāņiem, tieši pēdējos mēnešos viņš publiski vērsies pret dažādiem serbu politiķiem un pat norādījis, ka narkotiku izplatīšana Mirtovicā kļuvusi par vienu no pilsētas galvenajām problēmām, atzīmē "Deutsche Welle".