Foto: AP/Scanpix/LETA
Nedēļas laikā pa humānajiem koridoriem no Ukrainas pilsētām evakuēti vairāk nekā 37 600 cilvēku, paziņojis Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Kirils Timošenko.

Visvairāk cilvēku - 26 477 - evakuēti no Krievijas karaspēka aplenktās un nopostītās Mariupoles. Zaporižjas apgabalā evakuēti 699 cilvēki, Kijivas apgabalā - 488 cilvēki un Luhanskas apgabalā 972 cilvēki, viņš rakstīja vietnē "Telegram".

Ukrainas vicepremjere pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas jautājumos Irina Vereščuka piektdien žurnālistiem sacīja, ka pa diviem humānajiem koridoriem piektdien evakuēts 7331 cilvēks. No Mariupoles uz Zaporižjas apgabalu aizbraukuši 2800 cilvēki. Vēl 4000 mariupoliešu centralizēti ar autobusiem evakuēti no Berdjanskas. Savukārt no Zaporižjas apgabala Melitopoles uz Zaporižju evakuēts 531 cilvēks.

Vereščuka piebilda, ka sestdien gaidāmi humānie koridori no Mariupoles un apdzīvotām vietām Kijivas un Luhanskas apgabalos. Ukrainas varasiestādes ziņo, ka Krievijas karaspēks piespieduši uz Krieviju doties ap 6000 Mariupoles iedzīvotāju, lai izmantotu viņus kā ķīlniekus politiskā spiediena izdarīšanai pret Ukrainu. Piespiedu kārtā izvestajiem, kuri piekritīs strādāt okupantu labā, divus gadus aizliegts atgriezties izbraukšanas vietā.

"Delfi" kopsavilkums par šobrīd aktuālāko:

Krievija paziņojusi, ka kara "pirmā fāze" ir noslēgusies un tagad tā koncentrēsies uz Donbasa "atbrīvošanu". Šis paziņojums norāda uz Maskavas iespējamu atteikšanos no daļas savu sākotnējo militāro mērķu Ukrainā, kurus mēneša laikā Krievijas spēkiem nav izdevies sasniegt.

Starp Ukrainu un Krieviju turpinās miera sarunas, taču nekas neliecina par būtiskiem panākumiem svarīgākajos politiskajos jautājumos.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns piektdien noraidījis Kijivas lūgumu piegādāt Ukrainai ieročus un noteikt stingrākas sankcijas Krievijai, uzsverot, ka tas būtu pretrunā Ungārijas interesēm.

Krievijas Aizsardzības ministrija pirmo reizi kopš 2. marta sniegusi datus par saviem zaudējumiem Ukrainā, apgalvojot, ka 1351 karavīrs ir kritis un 3825 ievainoti. Marta sākumā Maskava ziņoja par aptuveni 500 kritušajiem. Tomēr šis skaitlis ievērojami atpaliek no Ukrainas aplēsēm par vairāk nekā 16 tūkstošiem zaudētu okupantu karavīru. Savukārt kāda NATO amatpersona aģentūrai AP iepriekš šonedēļ stāstīja, ka Ukrainā gājuši bojā 7000 līdz 15 000 Krievijas karavīru, bet, skaitot klāt ievainotos, tie ir līdz 40 000 no kaujām izslēgtu okupantu.

ANO apstiprinājusi vismaz 1081 civiliedzīvotāja nāvi Ukrainā kopš Krievijas iebrukuma sākuma. Vēl vismaz 1707 ir ievainoti. Patiesais bojāgājušo un ievainoto skaits varētu būt daudz lielāks, atzīst organizācijā.

ASV un Eiropas Savienība vienojušās par sašķidrinātās gāzes piegādēm, kas ļaus samazināt bloka atkarību no Krievijas dabasgāzes.

Ukrainas spēki turpina veiksmīgi cīnīties Kijivas apkārtnē.

Ostas pilsēta Mariupole ir smagi cietusi un lielā mērā sagrauta, tās atjaunošana prasīs gadus, paredz pilsētas mērs. Savukārt pagājušajā nedēļā sabombardētajā teātrī varētu būt gājuši bojā aptuveni 300 cilvēki, lēš aculiecinieki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!