Igaunijas etnisko minoritāšu pārstāvju attieksme pret valsti, kurā dzīvo, ir kļuvusi lojālāka, un lielākā daļa uzskata par pareizu mācīties igauņu valodu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Sešas deviņdesmitajos gados veiktas sbiedriskās domas aptaujas liecina, ka katru reizi respondenti izrādīja arvien lielāku lojalitāti Igaunijas valstij, informēja Igaunijas iedzīvotāju lietu ministre Katrīna Saksa.

Martā notikušās aptaujas rezultāti liecināja, ka pēdējā gada laikā par četriem procentiem palielinājies to iedzīvotāju neigauņu skaits, kuri uzskata, ka ir jāievēro Igaunijas likumi. Par septiņiem procentiem palielinājies to skaits, kuri uzskata par vajadzīgu zināt igauņu valodu, bet par trim procentiem to skaits, kuri uzskata sevi par lojāliem pret Igauniju.

Pēc Saksa domām, lojalitātes pieaugumam pret valsti ir vairāki cēloņi, un viens no tiem ir valsts integrācijas politika. Lojalitātes pieaugumu sekmējis arī tas, ka neigauņi ir sapratuši - Igaunijas neatkarība ir vēsturiski neatgriežams process. Tūlīt pēc neatkarības atjaunošanas daudzi neigauņi uzskatīja, ka tā ir pārejoša parādība.

Šobrīd 84 procentiem neigauņu ir skaidra nepieciešamība apgūt igauņu valodu. Tikko pēc neatkarības atjaunošanas tikai 37 procenti Igaunijas minoritāšu parstāvju centās uzlabot igauņu valodas prasmi.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form