Krievijas opozīcijas politiķis Boriss Ņemcovs uzskata, ka Krievijas attiecības ar Baltijas valstīm varētu uzlaboties, kad varu Maskavā zaudēs pašreizējais premjers un bijušais valsts prezidents Vladimirs Putins.
Intervijā portālam "Delfi.lt" Ņemcovs klāstījis, ka, viņaprāt, Putina ārpolitikas kurss ir "apkārt ienaidnieki" , daži lielāki, daži mazāki, bet Baltijas valstis ir "nelieši, ASV līdzskrējēji, kas iestājušies NATO un tagad apdraud Krievijas drošību – Lietuva mazākā mērā, Igaunijā – visvairāk, bet Latvija – pa vidu".
Ņemcovs arī kritizē Krievijas ārpolitiku kaimiņvalstīs, norādot, ka tā vietā, lai kļūtu par pievilcīgu valsti cilvēkiem no Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Baltkrievijas un Ukrainas, Krievija tikai atgrūž cilvēkus ar savu naidīgumu, imperiālismu un vēlmi visus "nolikt rindiņā" vai visus nopirkt.
Opozīcijas politiķis ir pārliecināts, ka Krievijai jāsāk draudzīgāka politika pret kaimiņvalstīm. "Esmu pārliecināts, kad mēs gāzīsim Putinu, tā arī notiks. Mūsu attiecības ar Baltijas valstīm un visiem pārējiem uzlabosies. Lai gan ar Lietuvu tās tāpat nav ļoti sliktas," paudis Ņemcovs. Viņš arī klāstījis, ka šādā gadījumā kaimiņvalstīs pārstās baidīties no Krievijas.
Bet pašlaik Krievija ir "iegrimusi korupcijā, pie varas ir ciniski cilvēki, un nekādu saturīgu ilgtermiņa politiku, tai skaitā agresīvu, attiecībā uz Baltijas valstīm Krievija nevar realizēt," mierināja opozīcijas pārstāvis.
Bijušais Krievijas vicepremjers sarunā asi izteicās par Krievijā notiekošajiem "demokrātiskajiem" procesiem un Putina valdīšanu Krievijā. Ņemcovs norāda, ka Krievijā ir režīms. "Politiskie procesi rit tur, kur ir kādi noteikumi, tiek ievērota konstitūcija, ir tiesu sistēma, utt. Mums ir režīma mīmikrija, bet politiskie procesi nenotiek. Ja runā par politiku, tad mums ne tikai "parlaments nav diskusiju vieta" – tā ir Putina "seštjorkas" Grizlova izpaušanās vieta, bet mums visā valstī "nav vieta diskusijām"."
"Krievijas politika būtībā tiek veidota "ielās". Valsts domē un likumdevēju sanāksmēs nav nekādas parlamentārās politikas, jo tās ir ievēlētas ar krāpšanos. Tajās sēž zagļu partijas birokrātija, zagļu un korumpantu partija, kuras nosaukums ir "Jedinaja Rosija" ("Vienotā Krievija"). Tā ir Putina partija. Tā dominē un uzskata, ka valdīs pār mums visu laiku. Ne jau pati partija, bet tās vadonis un visa "brigāde", kuri pielipuši pie naftas un gāzes," uzskata Ņemcovs.
Viens no aktīvākajiem Putina opozicionāriem šā brīža Krieviju raksturo kā "Āfrikas korupcijas līmeņa zaglīgu policistu valsti ar izteikti agresīvu iekšpolitiku, kas meklē naidniekus gan iekšzemē, gan ārpus tās robežām, cīnās pret viņiem ar visām iespējamām metodēm".
"Tomēr ir viņiem traucējošie demokrātiskie Rietumi, neatkarīgie žurnālisti, opozīcija, pilsoniskie aktīvisti, tiesību aizstāvji," pozitīvo saskata Ņemcovs. "Putins Rietumus necieš tāpēc, ka tur valsts vadības sistēma ir pretrunā ar viņa personisko viedokli, savtīgām interesēm. Rietumu valstu sistēmas paredz varas maiņu, bet tas viņam nozīmētu nāvi."
Ņemcovs uzsvēra, ka Krievijā ir nomainījies prezidents, taču būtība jau nav mainījusies, jo joprojām tiek realizēta Putina politika.
Opozicionārs kritizēja arī Putina realizēto ekonomisko politiku, jo tā balstās uz valstī esošajām izejvielām – naftu un gāzi. Ņemcovs norāda, ka Putina valdīšanas laikā ir krities mašīnu, iekārtu un tehnoloģisko izstrādājumu eksports, bet pieaudzis tā jau lielais naftas un gāzes eksports. "Krievija – tā ir banānu republika, izejvielu valsts. Ja paskatās uz pasaules ekonomiskās krīzes rezultātiem, tad Krievija no visām G-20 valstīm cieta vissmagāk."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
