Foto: F64
Eiropas Savienības (ES) ierēdņus pārstāvošās arodbiedrības otrdien aicināja nākamnedēļ rīkot streiku pirms ES 27 dalībvalstu līderi 7. un 8.februārī sanāks uz samitu, lai mēģinātu panākt vienošanos par bloka septiņu gadu budžetu.

Trīs arodbiedrības, kas pārstāv vairākus desmitus tūkstošu ES ierēdņu, otrdien pauda kopīgu aicinājumu 48 stundas pirms samita 5.februārī rīkot streiku.

ES daudzgadu budžeta plāns paredz par 15 miljardiem eiro (10,5 miljardiem latu) samazināt bloka administratīvās izmaksas, ko arodbiedrību līderi tulko kā signālu par darbavietu samazināšanu un darba nosacījumu, kas ilgstoši uzskatīti par pievilcīgākiem nekā privātajā sektorā, zaudēšanu.

Jau vēstīts, ka ES divu dienu ārkārtas samits Briselē par bloka daudzgadu budžetu 23.novembrī beidzās, nepanākot vienošanos. Kopš samita novembrī diplomāti ir turpinājuši sarunas, kurās, kā šķiet, ir izdevies tuvināt viedokļus.

Nesaskaņu par budžetu centrā ir diametrāli atšķirīgie viedokļi, kādi valda starp bagātajām un trūcīgajām ES valstīm.

Eiropas Komisija (EK) jūlijā ierosināja ES budžetu 2014.–2020.gadam 1,03 triljonu eiro (aptuveni 724 miljardu latu) apmērā, kas būtu par 5% lielāks nekā iepriekšējais 2007.–2013.gada budžets. EK norādījusi, ka budžeta palielinājums esot nepieciešams, lai izpildītu ES prioritārās maksājumu saistības, kuras jau uzņēmušās bloka dalībvalstis. Par budžeta palielinājumu stingri iestājas EK prezidents Žozē Manuels Barrozu, kurš vērsies pie ES bagātākajām valstīm ar aicinājumu atbalstīt trūcīgākās bloka dalībnieces, saglabājot esošajā līmenī finansējumu bloka kohēzijas politikai, kuras nolūks ir samazināt labklājības plaisu ES valstu vidū.

Savukārt bagātās ES valstis, kas ir lielākās iemaksu veicējas bloka budžetā, tostarp Vācija, Lielbritānija, Zviedrija un Nīderlande, ir pieprasījušas šajā periodā krasu tēriņu samazinājumu, jo ir pārliecinātas, ka izdevumu palielinājums ir nepieņemams laikā, kad valstis ir spiestas samazināt savus budžetus. Turīgo valstu nostāja ir saniknojusi trūcīgākās bloka zemes Austrumeiropā, tostarp Latviju, kuras paziņojušas, ka krass tēriņu samazinājums vēl vairāk padziļinās labklājības plaisu, kāda valda starp vecajām un jaunajām ES zemēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!