Eiropas Parlaments (EP) šonedēļ vēlēs Eiropas Komisijas prezidentu, kurš rudenī šajā amatā nomainīs Žanu Klodu Junkeru. Spriežot pēc EP vairāk nekā pusgadu ilgajām aktivitātēm, izvēloties un vētījot kandidātus, cīņai par amatu vajadzēja būt pavisam citādākai
Tiešajās vēlēšanās ievēlētie eiroparlamentārieši šonedēļ balsos par dalībvalstu līderu veidotās Eiropadomes virzīto Urzulu fon der Leienu. Šis fakts pat par sevi izpelnījies skarbu kritiku no dažādu EP politisko grupu pārstāvjiem, kuri, apelējot pie Eiropas Parlamenta kā vienīgās tiešās vēlēšanās vēlētās institūcijas vai pat, kā nereti tiek apgalvots, demokrātiskākās ES institūcijas, ir nemierā, ka fon der Leienas virzīšana uz svarīgo krēslu faktiski apgājusi parlamenta loloto špicenkandidātu sistēmu.

Demokrātiskā parlamenta sistēma

Tā ietvaros šonedēļ plānotajām vēlēšanām eiroparlamentāriešu frakcijas jau kopš pērnā gada rudens izvēlējās savus EK prezidenta amata kandidātus, un maijā, īsi pirms EP vēlēšanām šie tā dēvētie špicenkandidāti dažādos formātos savstarpēji debatēja. Ideālā gadījumā debatēm vajadzētu ļaut vēlētājiem izvēlēties favorītu, lai dalībvalstu pilsoņi attiecīgi atdotu balsi par to nacionālo partiju, kura darbojas konkrēto špicecenkandidātu virzījušajā EP politiskajā grupā. Līdz ar to sarežģītajā vārdā nosauktā sistēma ir tikai nedaudz modificēta versija mūsu pašu kārtībai, kad pēc nacionālajām parlamentārajām vēlēšanām populārāko ievēlēto partiju pārstāvji izvirza premjera kandidātu.

"Vadošā kandidāta jeb špicecenkandidātu sistēma ir tieši saistīta ar vēlētājiem dotajiem solījumiem par politikas prioritātēm un tās īstenotājiem nākamajā pilnvaru termiņā, tāpēc es pilnībā atbalstu demokrātisku, atklātu un godīgu EK prezidenta izraudzīšanās procesu – tātad vadošā kandidāta sistēmu," portālam "Delfi" skaidro Sandra Kalniete (JV; "Eiropas Tautas partija").