Foto: AP/Scanpix/LETA

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu nosodījis Polijas valdības vadītāja Mateuša Moravecka saistībā ar holokaustu teikto, ka "vainīgi bija arī ebreji".

Minhenes Drošības konferences laikā sestdien Izraēlas žurnālists Ronens Bergmans Moraveckim pastāstīja, ka viņa māte Otrā pasaules kara laikā Polijā tik tikko izglābusies pēc tam, kad uzzinājusi, ka viņas kaimiņi gatavojušies ziņot par viņu gestapo, un jautāja, vai, par to runājot, viņš būtu uzskatāms par noziedznieku atbilstoši Polijā nesen pieņemtajam likumam, kas paredz cietumsodu par "poļu nāves nometņu" pieminēšanu.

"Vai esmu kriminālnoziedznieks jūsu valstī?" vaicāja Bergmans.

Moraveckis viņam atbildēja: "Teikt, ka vainīgi bija poļi, arī, ka vainīgi bija ebreji, vainīgi bija krievi, vainīgi bija ukraiņi un vainīgi bija vācieši, nebūs sodāms, netiks uzskatīts par kriminālnoziegumu."

Viņš uzsvēra, ka likuma nolūks ir aizstāvēt Polijas godu, ieviešot skaidrību, ka "nebija poļu nāves nometņu. Bija vācu nacistu nāves nometnes".

"Bet mēs nevaram piekrist tam, ka vainīgie tiek sajaukti ar upuriem, jo pirmām kārtām tas būtu apvainojums visiem ebrejiem un visiem poļiem, kas daudz cieta Otrajā pasaules karā," sacīja Polijas premjers.

Izraēlas valdības vadītājs, kurš arī piedalās Minhenes Drošības konferencē, izplatīja paziņojumu, kurā Polijas premjera teikto, ka "vainīgi bija ebreji" nodēvē par "nespēju saprast vēsturi un jutīguma trūkumu attiecībā uz mūsu tautas traģēdiju".

Netanjahu uzsvēra, ka Polijas premjera sacītais ir rupjš apvainojums un viņš gatavojas par to runāt ar Moravecki.

Savukārt Izraēlas opozīcijas partijas "Yesh Atid" līderis Jairs Lapids saistībā ar Moravecka izteikumiem aicinājis atsaukt no Polijas Izraēlas vēstnieku.

Likums ir reakcija uz ārvalstu mediju praksi pēdējos gados dēvēt Aušvicu un citas koncentrācijas nometnes nacistiskās Vācijas okupētajā Polijā par "poļu nāves nometnēm". Tas paredz līdz trim gadiem ilgu cietumsodu par šādām frāzēm vai par Polijas apsūdzēšanu līdzdalībā nacistiskās Vācijas noziegumos.

Lai gan likumā norādīts, ka tas nav attiecināms uz mākslas vai zinātniskiem darbiem, Izraēla un ASV uzskata, kas tas varētu ierobežot runas brīvību par holokaustu. Arī Ukraina paudusi bažas par šo likumu, jo tajā paredzēti sodi arī par Otrā pasaules kara laikā pastrādāto ukraiņu nacionālistu noziegumu noliegšanu.

Polijas prezidenta Andžeja Dudas padomnieks Andžejs Zivertovičs pagājušajā nedēļā pauda uzskatu, ka Izraēlas negatīvā reakcija uz šo Polijas likumu parāda to, ka Izraēla grib saglabāt "monopolu par holokaustu". Zibertovičs, kurš ir arī socioloģijas profesors Nikolaja Kopernika Universitātē Toruņā, sacīja, ka šī Izraēlas reakcija izriet no "kauna sajūtas par ebreju pasivitāti holokausta laikā". Intervijā laikrakstam "Polska-The Times" viņš nosauca Izraēlas opozīciju šim likumam par "pretpolisku" un sacīja, ka tā skaidri parāda to, ka ebreju valsts "cīnās, lai saglabātu monopolu par holokaustu". "Daudzi ebreji kara laikā iesaistījās denuncēšanā, kolaborācijā. Es domāju, ka Izraēla vēl nav to izpētījusi," teica Zibertovičs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!