Nevienā ES valstī nevalda dzimumu vienlīdzība; lielāko diskrimināciju izjūt sievietes
Foto: PantherMedia/Scanpix

Nevienā Eiropas Savienības (ES) valstī nevalda dzimumu vienlīdzība laika sadales jomā, kurā lielāko diskrimināciju izjūt tieši sievietes, sestdien intervijā Latvijas Radio norādīja Eiropas dzimumu līdztiesības institūta direktore (EIGE) Virdžīnija Langbaka.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņa skaidroja, ka dzimumu līdztiesība tiek analizēta, vērtējot sešas jomas - nodarbinātību, ienākumus, zināšanas, laiku, politisko un ekonomisko ietekmi, un veselību.

Gan Latvijā, gan ES kopumā lielākā nevienlīdzība ir laika sadalē, sacīja Langbaka. "Tas nozīmē, ka joprojām ir ļoti izplatīts tradicionālais darbu dalījums mājās - stereotipu, tradīciju un dažādu ārēju apstākļu dēļ sievietes velta daudz vairāk laika neapmaksātam darbam nekā vīrieši," viņa skaidroja.

"Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu joprojām sievietes ir tās, kuras pēc darba nāk mājās un gatavo, tīra, gludina, palīdz bērniem ar mājasdarbiem, aprūpē vecākus. To mēs saucam par neapmaksāto darba laiku, un šajā jomā vienlīdzības nav nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī, pat Ziemeļvalstīs, kas ir Dzimumu līdztiesības indeksa līderes. Un tas ir sabiedrības attieksmes jautājums, ko nevar regulēt ar likumiem. Un šādas pārmaiņas prasa ļoti ilgu laiku," piebilda EIGE direktore.

Latvijai klājas labāk nodarbinātības jomā, sacīja pētniece. Latvijā sieviešu dalība darba tirgū esot augstāka par ES vidējo rādītāju. Tai pat laikā joprojām ir aktuāls jautājums par darba tirgus segregāciju starp dzimumiem. Sievietes pārsvarā strādā sociālajā sfērā - par asistentēm, skolotājām, mazāk apmaksātās profesijās. Tikmēr vīrieši - tehnoloģiju, būvniecības, transporta jomās, kur maksā vairāk. Šī segregācija Latvijā ir lielāka nekā citās ES valstīs, uzsvēra Langbaka.

Viņa norādīja, ka šāda darba tirgus segregācija ietekmē arī iekšzemes kopproduktu. "Ja jūs apzināties, ka sievietes varētu sniegt lielāku pienesumu ekonomikai, bet dažādi šķēršļi liedz viņām to darīt, tas varētu būt labs arguments budžeta pārdalei, lai situāciju mainītu," pauda Langbaka.

Pētniece minēja, ka sievietes dzimumu līdztiesības indeksā ir nelabvēlīgākā situācijā visās jomās, izņemot vienu - izglītību. Šajā ziņā vīriešiem klājoties sliktāk, un to apliecinot daudzi pētījumi. Langbaka skaidroja, ka tam var būt dažādi iemesli, piemēram, tas, ka vīrieši agrāk pārtrauc mācības un mazāk studē augstskolās. "Tiesa gan, normālā situācijā tas liegtu viņiem iegūt augstus amatus, jo tam ir vajadzīga laba izglītība. Bet tā tas nav," sacīja EIGE vadītāja.

Viņa piebilda, ka, analizējot šos jautājumus, EIGE sadarbojas arī ar vīriešu organizācijām, lai labāk izprastu šīs problēmas. "Arī vīrieši cieš no vardarbības - no emocionālas vardarbības, jo sabiedrība sagaida, ka vīrietis neizrādīs savu vājumu, viņam jābūt stipram, dominējošam. Un vīrieši no tā cieš. Arī viņiem jābūt tiesībām dzīvot, kā paši vēlas, nevis kā to uzspiež sabiedrība," uzsvēra Langbaka

Viņa mierināja, ka Latvija nebūt nav pēdējā vietā ES dzimumu līdztiesības ziņā. "Katrai dalībvalstij ir jomas, kurās panākumi ir ļoti labi, un ir jomas, kur veicas mazāk. Mēs runājam par ļoti atšķirīgiem reģioniem, dažādu kultūru, vēsturi un politisko mantojumu," sacīja pētniece.

Lai uzlabotu situāciju, viņa cita starpā mudināja ieguldīt lielu darbu atvērtākas domāšanas veicināšanai sabiedrībā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Dzimumu līdztiesība Eiropas Savienība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form