Nīderlandes amatpersonas otrdien oficiāli apstiprinājušas, ka vēlētāji 6. aprīlī referendumā noraidījuši Eiropas Savienības (ES) sadarbības līgumu ar Ukrainu.
Referendumā piedalījās vairāk nekā 4,1 miljons cilvēku jeb 32,28% no 12,8 miljoniem lielā vēlētāju kopskaita un tas ir pietiekami, lai šo tautas nobalsošanu atzītu par notikušu, paziņoja Nīderlandes Vēlēšanu valdes priekšsēdētājs.
Saskaņā ar Nīderlandes likumiem, lai referendumu atzītu par notikušu, tajā jāpiedalās vismaz 30% vēlētāju.
Pēc visu balsu saskaitīšanas konstatēts, ka 61% referenduma dalībnieku balsoja pret tā dēvēto ES un Ukrainas asociācijas līgumu, savukārt to atbalstīja tikai 38,21%.
Eiroskeptiķu līderi nekavējās paust gandarījumu par referenduma iznākumu, kas īpaši nozīmīgs, ņemot vērā jūnijā gaidāmo referendumu Lielbritānijā par tās turpmāko dalību ES un faktu, ka Nīderlande pašlaik ir ES prezidējošā valsts.
Lai gan Nīderlandes referendums nav tiesiski saistošs, tā rīkotāju mērķis bija demonstrēt vispārēju pilsoņu neapmierinātību ar ES politiku.
Nīderlandes likumdevēji trešdien plāno apspriest referenduma iznākumu parlamentā.
Nīderlande ir vienīgā bloka dalībvalsts, kas vēl nav ratificējusi ES un Ukrainas līgumu, un premjerministram Markam Ritem ir tas neapskaužamais uzdevums atrast risinājumu, ko akceptētu gan parlaments, gan tauta, gan Nīderlandes ES partneri.
Rite, kas aicināja referendumā atbalstīt ES un Ukrainas līgumu, paziņojis, ka valdība ieņems "soli pa solim" pieeju, meklējot šādu risinājumu.
Nīderlandes mediji pieļauj, ka premjers varētu censties panākt īpašas klauzulas iekļaušanu līgumā, uzsverot, ka Ukraina nevar pievienoties ES.
Vēl viens variants būtu mēģināt sadalīt līgumu, nošķirot daļas, kas attiecas uz tirdzniecību un politiku, Nīderlandei šādā gadījumā akceptējot tirdzniecības sadaļu, norādīja centriski kreisais laikraksts "De Volkskrant".
Rite arī varētu mēģināt panākt atteikšanos no paragrāfa par ciešāku militāro sadarbību un pieprasīt stingrāku nostāju attiecībā uz korupciju Ukrainā, pieļauj laikraksts.
