Srebrenicas slaktiņa upuru radinieki ir iesūdzējuši tiesā Nīderlandi un ANO, apsūdzot tās par šo notikumu pieļaušanu, raksta BBC. Bosnijas pilsēta Srebrenica 1995.gadā tika uzskatīta par miera ostu, jo tā atradās ANO spēku, konkrētāk – Nīderlandes miera uzturētāju uzraudzībā.
Kad pilsētā iebruka un kontroli pārņēma Bosnijas serbu spēki, tika nogalināti aptuveni 8 000 musulmaņu.

Sūdzība iesniegta Hāgas tiesā. Nīderlandes amatpersonas norāda, ka prasību par kompensāciju izmaksu būtu jāiesniedz pret slaktiņa veicējiem. Pie Nīderlandes parlamenta aptuveni 200 sieviešu no tā saucamās Srebrenicas māšu organizācijas pilnīgā klusumā rīkoja demonstrāciju ar plakātiem.

Bojā gājušo cilvēku radinieku advokāti norāda, ka Nīderlandes militārpersonas nebija nodrošinājušas papildspēkus saviem karavīriem, kas aizstāvēja Srebrenicu, jo tas būtu palīdzējis uzvarēt šajā cīņā ar Bosnijas serbu spēkiem. Nīderlandes valdība 2002.gadā atkāpās no amata, kad nāca klajā ziņojums par to, ka politiķi bija sūtījuši Nīderlandes ANO karavīrus neiespējamā misijā.

Bosnijas serbu spēki tolaik rīkojās ģenerāļa Ratko Mladiča un bijušā līdera Radovana Karadžiča vadībā, kas pašlaik ir meklētākie kara noziedznieki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!