Foto: AFP/Scanpix

Nīderlande pirmdien noliegusi Krievijas Aizsardzības ministrijas avota pausto informāciju, ka zemūdene, ko jau ceturto dienu savos teritoriālajos ūdeņos meklē Zviedrijas bruņotie spēki, varētu būt Nīderlandes īpašums, vēsta aģentūra AFP.

Nīderlandes Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tās zemūdene jau bija prom no teritorijas, kur vēlāk pamanīts nenoskaidrotais zemūdens peldlīdzeklis. "Mēs ar dažiem kuģiem piedalījāmies kopīgās mācībās ar Zviedriju, bet tās beidzās pagājušajā ceturtdienā," teikts Nīderlandes Aizsardzības ministrijas paziņojumā.

""Bruinvis" tad devās uz Igauniju, kur tas nedēļas nogalē palika noenkurots Tallinas ostā," skaidro ministrijas pārstāvis Marno Visers. Zemūdene pašlaik ir ceļā uz Nīderlandi, viņš piebilda, norādot, ka Nīderlandes zemūdene nav saistīta ar incidentu Zviedrijas ūdeņos.

Avots Krievijas Aizsardzības ministrijā iepriekš atklāja žurnālistiem, ka zemūdene, ko savos teritoriālajos ūdeņos meklē Zviedrija, varētu būt Nīderlandes kara flotes īpašums "Bruinvis".

Krievijas Aizsardzības ministrija vēlāk nāca klajā ar paziņojumu, ka nekādas mazas Krievijas zemūdenes Zviedrijas ūdeņos nemaz nevar būt, jo tādu nav Krievijas karaflotes bruņojumā, ziņo "RIA Novosti".

"Krievijas flotes bruņojumā šajā brīdī nav mazu vai ļoti mazu zemūdeņu. Šī banālā iemesla dēļ tās nevar atrasties ne Zviedrijas, ne arī Krievijas teritoriālajos ūdeņos," aģentūra citē Aizsardzības ministrijas avota teikto.


Vēstīts, ka Zviedrijas bruņotie spēki pirmdien jau ceturto dienu meklē kādu pie Zviedrijas salu arhipelāga pamanītu ārvalstu zemūdens transportlīdzekli. Vietējos medijos izskanēja ziņas, ka, iespējams, tiek meklēta Krievijas zemūdene, kurai radušās tehniskas problēmas.

Reaģējot uz mediju ziņām, Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka tās zemūdenes būtu iesaistīta kādā incidentā.

"Svenska Dagebladet" ziņoja, ka piektdien pārtverti trauksmes ziņojumi no Krievijas zemūdenes Stokholmas salu arhipelāgā. Situāciju vēl mīklaināku padarīja fakts, ka netālu no Zviedrijas teritoriālajiem ūdeņiem kopš trešdienas lēni dreifēja kravas kuģis, kas piederot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātai personai.

Savukārt Zviedrijas virzienā devies arī Krievijas izpētes kuģis "Professor Logachev".

Pirmdien Zviedrijas armija paziņoja, ka Bruņotie spēki ir izvietojuši karavīrus un militāros kuģus Stokholmas salu arhipelāgā no Mejas ziemeļos līdz Ornei dienvidos un "ārvalstu zemūdenes" meklēšana turpināsies vēl vismaz divas dienas.

"Mēs izmantojam mūsu rīcībā esošos sensorus un meklējam gan ūdenī, gan uz sauszemes," skaidro Enanders. Viņš atteicās komentēt, vai armija meklē kādu, kurš varētu būt atstājis zemūdeni un izkāpis sauszemē.

Zviedrijas armija ir apstiprinājusi, ka tā trīs dažādās vietās fiksējusi zemūdens transportlīdzekli, tomēr neapstiprina nedz to, ka tā pārtvērusi SOS signālu, nedz to, ka aizdomīgās aktivitātes Zviedrijas teritorijā varētu īstenot Krievija.

Pagaidām Stokholmas arhipelāgā īstenotā operācija ir izlūkošana, tomēr tā var kļūt par aktīvu pretzemūdeņu operāciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!