Plašā militārā operācija sākta ar mērķi apkarot islāmistu sektu "Boko Haram", kura par savu mērķi izvirzījusi islāma valsts dibināšanu pašreizējās Nigērijas ziemeļu daļā, kas tiek uzskatīta par nabadzīgāku nekā pamatā kristiešu apdzīvotie valsts dienvidu štati.
Nigērijas armija informē, ka tā operācijā pret islāmistiem ir gatava sākt arī gaisa uzlidojumus.
"Šajā operācijā iesaistīta visa Nigērijas armija, tostarp gaisa spēki," ceturtdien apstiprināja armijas pārstāvis brigādes ģenerālis Kriss Olukolade. "Gaisa uzlidojumi noteikti tiks izmantoti, kad tas būs nepieciešams."
Pēc militārpersonas teiktā, ofensīvā Borno, Jobes, kā arī Adamavas štatā iesaistīti "vairāki tūkstoši" karavīru, kā arī iznīcinātāji un helikopteri.
Tikmēr Nigērijas prezidents Gudlaks Džonatans ir atzinis, ka "Boko Haram" pārņēmusi kontroli pār atsevišķiem valsts ziemeļaustrumu reģioniem un pasludinājusi karu pret Nigērijas valdību.
Džonatans trijos valsts štatos - Borno, Jobē un Adamavā - izsludinājis ārkārtas stāvokli.
Kā aģentūrai AFP iepriekš atklāja vārdā neminēta militārpersona, militārā operācija sākusies vismaz vienā Borno štata reģionā. Šī pavalsts tiek uzskatīta par nemiernieku darbības epicentru.
Uz Borno nosūtīti 2000 karavīri. Informācija par Jobē un Adamavā dislocēto militārpersonu skaitu pagaidām nav pieejama.
Tikmēr šo štatu iedzīvotāji stāsta, ka pieaudzis šajās pavalstīs dislocēto karavīru skaits.
Iedzīvotāji ziņo, ka Jobes štata Gašua pilsētā drošības spēki likuši ceturtdien slēgt bankas. Šajā štatā 26.aprīlī "Boko Haram" nemiernieki uzbruka policijai un virknei ēku.
Savukārt Adamavā izsludināta komandantstunda, kas ir spēkā no saullēkta līdz saulrietam.
Tikmēr Nigērijas drošības spēki saņēmuši pārmetumus par plašiem tiesību pārkāpumiem, kas pieļauti, vēršoties pret "Boko Haram", un kuri varētu tikt klasificēti kā noziegumi pret cilvēci, pārliecināti ir starptautiskās cilvēktiesību organizācijas "Human Rights Watch" eksperti.
ASV Valsts departaments ceturtdien brīdināja, ka cilvēktiesību neievērošana ārkārtas operāciju laikā varētu iedragāt abu valstu divpusējās attiecības.
Lai gan Nigērijas armija solījusi, ka, pateicoties armijas operācijai, "valsts robežteritorijas tiks atbrīvotas no teroristu bāzēm", pastāv bažas, vai armijai būs pa spēkam apkarot nemierniekus.
Valsts ziemeļu robežas ar Kamerūnu, Čadu un Nigēru ir slikti apsargātas, un ieroči un noziedzīgie grupējumi viegli šķērso Nigērijas robežu.
Sekta "Boko Haram", kuras nosaukums tulkojams kā "Rietumu izglītība ir aizliegta", iestājas par islāma valsts dibināšanu pašreizējās Nigērijas ziemeļu daļā, kas kopumā tiek uzskatīta par nabadzīgāku nekā pamatā kristiešu apdzīvotie valsts dienvidu štati, lai gan vispārēja nabadzība ir problēma visā Nigērijā.
Tiek lēsts, ka Nigērijas iedzīvotāju kopskaits sasniedzis 167 miljonus un musulmaņu un kristiešu skaits nigēriešu vidū ir gandrīz vienāds. Valsts ziemeļos dzīvo galvenokārt musulmaņi, bet dienvidos - kristieši, taču abos reģionos ir arī ievērojamas reliģiskās minoritātes.
Saskaņā ar aptuvenām aplēsēm "Boko Haram" izraisītais konflikts izdzēsis 3600 cilvēku dzīvības. Šajos datos iekļauti arī drošības spēku operācijās nogalinātie.
