Foto: AFP/Scanpix
Nigērijas prezidents Gudlaks Džonatans otrdien trijos valsts štatos izsludināja ārkārtas stāvokli, skaidrojot, ka šajos reģionos pieredzētā vardarbība liek ķerties pie "ārkārtas pasākumiem".

"Ar šo es izsludinu ārkārtas stāvokli Borno, Jobes un Adamavas štatos," televīzijā pārraidītajā uzrunā sacīja Džonatans.

Ārkārtas stāvoklis izsludināts tajās pavalstīs, kas nesenajā vardarbības uzliesmojumā, kurā tiek vainota islāmistu sekta "Boko Haram", cietušas vissmagāk.

Džonatans arīdzan solīja, ka šajos reģionos nekavējoties tiks izvietoti karavīru papildspēki.

Armija "darīs visu, kas nepieciešams," lai "pieliktu punktu nemiernieku un teroristu nesodāmībai" Borno, Adamavas un Jobes štatos, kas atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, uzsvēra prezidents.

Vēl otrdien uzbrukumos Benue štatā valsts vidienē tika nogalināti 53 cilvēki un nodedzināti 13 ciemati.

Konfliktu, kas aizsākās pagājušajā nedēļā, izraisījušas domstarpības par zemes īpašumtiesībām.

Sekta "Boko Haram", kuras nosaukums tulkojams kā "Rietumu izglītība ir aizliegta", iestājas par islāma valsts dibināšanu pašreizējās Nigērijas ziemeļu daļā, kas tiek uzskatīta par visumā nabadzīgāku nekā pamatā kristiešu apdzīvotie valsts dienvidu štati, lai gan vispārēja nabadzība ir problēma visā Nigērijā.

Tiek lēsts, ka Nigērijas iedzīvotāju kopskaits sasniedzis 167 miljonus un musulmaņu un kristiešu skaits nigēriešu vidū ir gandrīz vienāds. Valsts ziemeļos dzīvo galvenokārt musulmaņi, bet dienvidos - kristieši, taču abos reģionos ir arī ievērojamas reliģiskās minoritātes.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!