Savu lēmumu Atonens paziņoja pēc Igaunijas valdības sēdes, kurā tika izskatīts prāmju satiksmes jautājums. Pēc Atonena vārdiem, viņš vairs netic, ka valsts institūcijas varētu sadarboties šī jautājuma risināšanā.
"Daļa valdības locekļu cer uz neiespējamo," sacīja Atonens, norādot, ka SLK pirmdien ir iesniegusi valdībā līguma projektu, kas satur prasības, kas ir pretrunā ar likumdošanu.
Valsts mēģināja risināt jautājumu, kā pēc līguma beigšanās ar SLK turpināt prāmju satiksmi uz Igaunijas salām, taču pieņemams risinājums līdz šim nav atrasts. SLK prasa izveidot kopīgu uzņēmumu ar valstij piederošo Tallinas ostu, lai turpinātu prāmju satiksmi. Valstij kopīgajā uzņēmumā būtu jāinvestē 200 miljoni kronu (8,48 miljoni latu) un tai pašā laikā jāturpina maksāt subsīdijas.
Atonens iepriekš apgalvoja, ka šie nosacījumi valstij ir klaji neizdevīgi un viņš atkāpsies no amata, ja valsts turpinās īstenot šo plānu. Citi priekšlikumi, ko viņš izteica prāmju satiksmes jautājuma atrisināšanai, tika noraidīti.
Atonens ceturtdien kritizēja ministru kabinetu par prāmju satiksmes problēmas novelšanu uz viņu kā ministru, kamēr tai pašā laikā skandalozā Lihulas Otrā pasaules kara pieminekļa jautājumā valdība uzņēmās kolektīvu atbildību, nenorādot uz vienu konkrētu ministru.
Atonens arī atzina, ka ir pieļāvis kļūdas prāmju satiksmes jautājumā, taču uzsvēra, ka šī problēma nav radusies pagājušajā gadā, bet ir veidojusies desmit gadu laikā.
Pēc Atonena vārdiem, viens no kandidātiem uz ekonomikas ministra posteni ir Reformu partijas vicepriekšsēdētājs, Tartu pilsētas mērs Andruss Ansips.