Līdz otrdienas, 11. februāra pulksten 11.40 pēc Latvijas laika oficiālais saslimušo skaits bija 43 119, no kuriem 42 655 saslimušais bija kontinentālajā Ķīnā. Vēl 45 saslimuši Singapūrā, 42 – Ķīnas Honkongas autonomijā, 32 – Taizemē, 28 - Dienvidkorejā, 26 – Japānā, 18 – Malaizijā, 18 – Taivānā, pa 15 – Austrālijā un Vjetnamā, 14 – Vācijā, 13 – ASV, 11 – Francijā, 10 – Ķīnas Makao autonomijā, pa astoņiem – Apvienotajos Arābu Emirātos un Lielbritānijā, septiņi – Kanādā, pa trim – Itālijā, Indijā un Filipīnās, pa diviem – Krievijā un Spānijā, pa vienam Nepālā, Kambodžā, Beļģijā, Somijā, Šrilankā un Zviedrijā.
Kopš vīrusa epidēmijas sākuma miruši jau vismaz 1018 cilvēki, no kuriem lielākais vairums – 974 – Ķīnas Hubei provincē, kur tā sākās un joprojām ir visvairāk konstatēto saslimšanas gadījumu. Ārpus Ķīnas viens nāves gadījums konstatēts tikai Filipīnās.
Arī vairāk nekā puse izārstēto ir koronavīrusa smagi skartajā Hubei provincē un citos Ķīnas reģionos. Ārpus Ķīnas par izārstētiem pasludināti desmit cilvēki Taizemē, deviņi Japānā, septiņi Singapūrā, pa trim ASV, Dienvidkorejā un Malaizijā, divi Austrālijā, kā arī pa vienam Šrilankā, Taivānā un Vjetnamā.
Vīrusa uzliesmojums sākās Ķīnas Uhaņas pilsētā, un kopš tā laika daudzas valstis liegušas saviem pavalstniekiem doties uz Ķīnu, bet cilvēki, kas no valsts atgriežas daudzviet automātiski nonāk karantīnā.
Ķīnas varasiestādes tiek kritizētas, ka sākotnēji tās centušās slēpt epidēmijas patiesos mērogus. Tas arī raisījis bažas, ka arī šobrīd autoritārās lielvalsts izpaustie dati neatspoguļo patiesos epidēmijas apmērus tajā. Ķīna Hubei provincē izveidojusi cilvēces vēsturē plašāko karantīnas zonu, kurā dzīvo vairāk nekā 45 miljoni cilvēku.
