Aizvien pieaugošais malumedniecības un cilvēka ielaušanās spiediens licis simtiem ziloņu atstāt Zimbabvi un vismaz vienam leopardam ieklīst kādā Harares priekšpilsētā, pirmdien ziņoja dabas aizsardzības dienesta darbinieki.

Neatkarīgā Zimbabves dabas aizsardzības īpašo uzdevumu vienība savā jaunākajā ikmēneša biļetenā lūdza rīkoties un ziedot naudu nemieru pārņemtās valsts savvaļas dabas saglabāšanai.

Zimbabves ekonomiskās krīzes laikā "aizvien vairāk cilvēku ielaužas teritorijās, kuras iepriekš bija rezervētas savvaļas dabai", teikts biļetenā.

Pēdējos mēnešos Zambezi upi, kas atdala Zambiju no Zimbabves ziemeļdaļas, šķērsojuši jau 400 ziloņu, teica īpašo uzdevumu vienības priekšnieks Džonijs Rodrigess.

Trīs ziloņi šomēnes ieklīda arī robežpilsētā Mutarē valsts austrumos, un valsts savvaļas dabas uzraudzības iestādes "grib tos nošaut, pirms tie kādu nav nogalinājuši", viņš teica.

Īpašo uzdevumu vienība un Zimbabves dzīvnieku aizsardzības grupa saņēmušas oficiālu atļauju notvert un nogādāt ziloņus Čipinda Pūlā, kuru uzskata par ziloņu sākotnējo mājvietu un kura atrodas 200 kilometrus tālāk uz dienvidiem.

"Problēma ir finansējums dzīvnieku pārvietošanai," sacīja Rodrigess. Valsts medību uzraugi "vairs ilgi negaidīs un iznīcinās ziloņus".

Harares ziemeļdaļā mežu uzraugi vēlējās izsekot un nošaut vismaz vienu leopardu, kuram varētu būt arī mazulis. Rodrigess teica, ka īpašo uzdevumu vienība ir uzstādījusi lamatas ar iemidzinošu ēsmu plēsoņām, lai tos varētu atgriezt savvaļā, taču neviens pagaidām nav noķerts.

Politisko un ekonomisko nemieru gados krasi samazinājies tūrisma un foto safari skaits, kopš 2000.gadā sākās baltajiem fermeriem piederošo zemju vardarbīga sagrābšana, kas sagrāva uz lauksaimniecību balstīto ekonomiku valstī, kuru iepriekš uzskatīja par reģiona "maizes klēti".

Zimbabves prezidents Roberts Mugabe vaino Rietumu sankcijas ekonomiskajā krīzē, kas izraisījusi akūtu pārtikas, benzīna un daudzu pirmās nepieciešamības preču deficītu.

Mazo dzīvnieku malumedniecība ir kļuvusi intensīvāka, un ciemu iedzīvotāji aizdedzina krūmus, lai iedzītu lamatās pat grauzējus un trušus, kurus vēlāk izmanto pārtikai, saka dabas aizsardzības dienesta darbinieki.

Viņi jau ceļ trauksmi par reti sastopamajiem Zimbabves degunradžiem, kuru skaits pagājušajā gadā krasi samazinājās malumednieku darbības dēļ, jo valstī ir sagrauts likumu ievērošanas uzraudzības dienests.

Valsts parku un savvaļas dabas rezervātu pārvaldes priekšnieks Moriss Mtsambiva valsts medijiem pirmdien pavēstīja, ka valstij gaidāmi pārmetumi no Vašingtonas konvencijas organizācijas CITES, kas regulē tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, par degunradžu malumedniecību, ko organizē "labi koordinēti vietējie, reģionālie un starptautiskie sindikāti".

Pēc viņa teiktā, mežu uzraugi pagājušajā nedēļā nošāvuši kādu degunradžu malumednieku, kurš kādreiz bijis Zimbabves armijas virsnieks un bija bruņots ar liela kalibra šauteni. Malumednieka palīgiem izdevās aizbēgt.

"Degunradžu malumedniecība mums kļūst par ļoti nopietnu problēmu. Tagad mums jāatbild uz nopietniem jautājumiem, ko mums uzdod CITES darbinieki," viņš teica.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!