Par vēsturisko lomu viena kontinenta saliedēšanā Nobela Miera prēmiju šogad nolemts piešķirt Eiropas Savienībai, piektdien vēsta raidsabiedrība BBC.
Paziņots, ka ES prestižo balvu ir pelnījuši par to, ka savienība ir strādājusi pie jaunu karu novēršanas Eiropā un situācijas stabilizēšanā.
Tiek norādīts, ka ES 54 gadu pastāvēšanas vēsturē organizācija Nobela Miera prēmiju saņem brīdī, kad spiesta cīnīties ar ekonomisko krīzi, kuru pārcieš vairākas tās dalībvalstis.
Norvēģijas Nobela komitejas vadītājs Tūrbjērns Jāglands, nosaucot prēmijas ieguvēju, uzsvēra ES pašreizējo situāciju un savienībā valdošo sociālo spriedzi. Taču viņš arī uzsvēra, ka komiteja šoreiz koncentrējusies uz organizācijas pastāvēšanas laikā ieguldīto darbu ”miera, demokrātijas un cilvēktiesību uzturēšanā”.
Jāglands arī izcēla ES ieguldījumu Otrā Pasaules kara mantojuma plosītās Vācijas un Francijas saliedēšanā un nostiprināšanā. Viņš ari uzteica Spānijas, Portugāles un Grieķijas iekļaušanu ES pēc to autoritāro režīmu sabrukšanas.
”Tas ir liels gods visai ES, visiem tās 500 miljoniem pilsoņu,” savā mikrobliga ”Twitter” vietnē sacījis ES Padomes prezidents Hermans van Rompejs.
BBC atgādina, ka pēdējo reizi kāda organizācija šo balvu saņēma 1999.gadā.
Jau vēstīts, ka šogad Nobela prēmijas piešķirtas jau vairākās nozarēs, tostarp fizikā un literatūrā.
Kopš 1901. gada prēmija tiek piešķirta katru gadu šādās jomās: fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā, literatūrā un miera veicināšanā. Kopš 1969. gada Zviedrijas Centrālā banka piešķir Nobela vārdā nosaukto prēmiju ekonomikā. Iepriekš prēmija bija desmit miljoni Zviedrijas kronu (ap 757 000 latu), taču krīzes dēļ tās lielums tika samazināts uz astoņiem miljoniem kronu (ap 652 000 latu).
