Ferts un Grīnbergs 1988.gadā neatkarīgi atklāja pilnīgi jaunu fizikas efektu - milzu magnetorezistenci (GMR), kas izraisīja revolūciju datu iegūšanā no cietajiem diskiem.
"Pateicoties šim atklājumam, datoru izmērs ir dramatiski samazinājies salīdzinājumā ar 1964.gada gigantiem. Un dramatiski ir arī kritusies personālo datoru cena uz megabaitu," teikts Nobela prēmijas žūrijas paziņojumā.
"Kāds man teica, - ja ir zvans no Stokholmas, tad tā var būt tikai Nobela balva," intervijā Zviedrijas radio sacīja Grīnbergs.
Viņš pauda sajūsmu par balvas saņemšanu, piebilstot, ka "pie manām durvīm tagad stāv pūlis ar cilvēkiem".
Frets sacīja, ka ir ļoti "priecīgs un aizkustināts. Es esmu vairāk nekā laimīgs dalīties [balvā] ar Peteru Grīnbergu. Mēs tikko runājām. Mēs vienmēr godīgi apmainījāmies ar mūsu pētījumu rezultātiem. Ir fantastiski redzēt mūsu atklājuma ietekmi".
Pagājušajā gadā Nobela prēmiju fizikā saņēma amerikāņu zinātnieki Džons Meters un Džordžs Smūts par darbu, kas palīdzējis labāk izprast galaktiku un zvaigžņu rašanos.
Kā jau ziņots, Nobela prēmija medicīnā šogad piešķirta britu zinātniekam Mārtinam Evansam un amerikāņiem Mario Kapeki un Oliveram Smitīsam par embrija cilmes šūnu pētījumiem.
Nobela prēmijas tiek piešķirtas kopš 1901.gada, un tās iedibināja dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels (1833-1896).
Oficiālā balvu pasniegšanas ceremonija notiks 10.decembrī, Nobela nāves gadadienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
