Šī gada Nobela prēmija ķīmijā piešķirta amerikāņu un britu zinātniekiem par proteīnu izstrādi, kas "atrisina cilvēces ķīmiskās problēmas", trešdien paziņoja Zviedrijas Zinātņu akadēmija.
Prēmija piešķirta amerikāņu zinātniekiem Frānsisai Arnoldai un Džordžam Smitam un britu zinātniekam seram Gregorijam Vinteram.
"Evolūcijas spēku atklāj dzīves dažādība. 2018. gada Nobela laureāti ķīmijā ir ieguvuši kontroli pār evolūciju un izmantojuši to mērķiem, kas nes vislielāko labumu cilvēcei. Vadītas evolūcijas radīti enzīmi tiek izmantoti pilnīgi jebkā - no biodegvielas līdz medikamentu - ražošanai.
Antiķermenīši, kas attīstīti ar fāgu displeju metodi, var cīnīties ar autoimūnām slimībām un dažos gadījumos ārstēt metastāžu vēzi," teikts paziņojumā.
"Kopš pirmo dzīvības sēklu rašanās uz Zemes pirms 3,7 miljardiem gadu teju ikviena plaisa Zemē bijusi piepildīta ar dažādiem organismiem. Dzīvība ir izplatījusies uz karstiem avotiem, dziļiem okeāniem un sausiem tuksnešiem, jo evolūcija ir atrisinājusi virkni ķīmisko problēmu. Dzīvības ķīmiskie līdzekļi - proteīni - tikuši optimizēti, mainīti un atjaunināti, radot neticamu dažādību," norādīts paziņojumā.
"Šī gada Nobela laureātus ķīmijā ir iedvesmojis evolūcijas spēks un viņi izmantojuši tos pašus principus - ģenētiskas izmaiņas un selekciju, lai izstrādātu proteīnu, kas risina cilvēces ķīmijas problēmas," paziņoja akadēmija.
Frānsisa Arnolda apbalvota par "vadītu enzīmu evolūciju", un viņa saņems pusi no šī gada deviņus miljonus Zviedrijas kronu (870 000 eiro) lielās prēmijas, bet prēmijas otru pusi uz pusēm dalīs Džordžs Smits un Gregorijs Vinters "par peptīdu un antiķermenīšu fāgu displeju".
Arnolda kļuvusi par piekto sievieti, kas kopš 1901.gada saņēmusi Nobela prēmiju ķīmijā.
Kā pavēstīja akadēmijas sekretārs Jērans Hansons, visi trīs zinātnieki informēti par akadēmijas lēmumu.
"Visi ir ļoti priecīgi un entuziasma pilni un ir priecīgi dalīt savu balvu ar kolēģiem," paziņoja Hansons.
