Autofāgija ir process, kurā šūna noārda un atjauno tās bojātās struktūras. Šī procesa izjaukšana var izraisīt Pārkinsona slimību un diabētu, norāda komiteja.
"Mutācijas autofāgijas gēnos var izraisīt slimību un autofāgijas process ir iesaistīts vairākos gadījumos, ieskaitot vēzi un neiroloģiskās slimības," paziņoja komiteja.
"Ohsumi atklājumi veda pie jaunas sapratnes līmeņa par to, kā šūna atjaunina savu sastāvu," teikts paziņojumā. "Viņa atklājumi atvēra ceļu saprast autofāgijas fundamentālo nozīmi daudzos fizioloģiskos procesos, tādos kā adaptēšanās badam vai reakcija uz infekciju."
Kā pavēstīja Nobela komitejas ģenerālsekretārs Tomass Perlmans, Ohsumi nav gaidījis, ka viņš tiks pasludināts par prēmijas ieguvēju.
"Es domāju, ka viņš to negaidīja," reportieriem Stokholmā pavēstīja Perlmans. "Manuprāt, viņš ir ļoti, ļoti apmierināts."
Pēc Perlmana teiktā, Ohsumi telefonsarunā viņam vaicājis, "vai viņam ir atļauts atstāt māju". Perlmans laureātam atbildējis, ka viņš tagad var sagaidīt daudz zvanu un uzmanības.
Ohsumi Japānas raidorganizācijai NHK pastāstīja, ka ir "ārkārtīgi pagodināts" par prēmiju.
"Atbilstoši saviem uzskatiem es gribēju veikt pētījumu, ko citi nevēlējās," sacīja Ohsumi. "Tolaik šī joma nepiesaistīja daudz uzmanības, taču pēdējā laikā tai tiek pievērsts daudz uzmanības."
Ohsumi dzimis 1945.gadā Japānas pilsētā Fukuokā. Kopš 2009.gada viņš ir profesors Tokijas Tehnoloģiju institūtā.
Līdz ar prēmiju Ohsumi saņems naudas balvu astoņu miljonu kronu (832 000 eiro) apmērā.
Pagājušajā gadā Nobela prēmiju medicīnā saņēma Īrijā dzimušais zinātnieks Viljams Kempbels, japānis Satoši Omura un ķīniete Joujou Tu.
Puse prēmijas tika piešķirta Kempbelam un Omuram par atklājumiem terapijā tārpu parazītu izraisītu infekciju ārstēšanā, bet otra puse - Joujou par atklājumiem terapijā pret malāriju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
