Par tā sauktās mehānisma plānošanas teorijas pamatu izstrādi 2007.gada Nobela prēmiju ekonomikā saņēmuši trīs ASV ekonomisti - Leonīds Hurvics, Ēriks Maskins un Rodžers Maiersons, pirmdien paziņoja prēmijas piešķiršanas komiteja.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Savā paziņojumā Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija norāda, ka mehānisma plānošanas teorija ļauj atšķirt situācijas, kurās tirgus noteikumi funkcionēs labi, no situācijām, kurās tie nedarbosies.

Mehānisma plānošanas teorija pēta cik atbilstoši dažādas institūcija izlieto resursus, lai noteiktu, vai valdības iejaukšanās ir nepieciešama.

"Šodien mehānisma plānošanas teorijai ir noteicoša loma daudzās ekonomikas un atsevišķās politikas zinātnes nozarēs," teikts paziņojumā.

"Ādama Smita klasiskā metafora par neredzamo roku attiecas uz ierobežoto resursu efektīvu sadali, ko tirgus nodrošina ideālos apstākļos," norāda akadēmija. "Taču praksē apstākļi parasti nav ideāli. Piemēram, konkurence nav pilnīgi brīva, patērētāji nav pilnībā informēti un privāti vēlama ražošana un patērēšana var radīt gan sociālas izmaksas, gan priekšrocības."

90 gadus vecais Hurvics, kurš dzimis Krievijā, taču vēlāk ieguvis ASV pilsonību, ir vecākais cilvēks, kurš jebkad saņēmis Nobela prēmiju.

Hurvics bija pirmais, kas formulēja mehānisma plānošanas teoriju, kuru tālāk attīstīja Maskins no Prinstonas universitātes un Maiersons no Čikāgas universitātes.

1917.gadā Maskavā dzimušais Hurvics pašlaik ir Minesotas universitātes emeritētais profesors.

Maskins dzimis 1950.gadā Ņujorkā un 1976.gadā ieguvis Hārvarda universitātes doktora grādu pielietojamajā matemātikā. Šobrīd viņš ieņem Alberta Hiršmana profesūru Prinstonas universitātes Padziļināto studiju institūtā.

Savukārt Roberts Maiersons dzimis 1951.gadā Bostonā. Tāpat kā Maskins, 1976.gadā viņš ieguvis Hārvarda universitātes doktora grādu pielietojamajā matemātikā, bet pašlaik ieņem Glena Loida izcilas izdienas profesūru Čikāgas universitātē.

Visi trīs ekonomisti dalīs 10 miljonu Zviedrijas kronu (769 000 latu) lielo prēmiju.

Prēmija ekonomikā nav sākotnējo Nobela prēmiju sarakstā, kas tika noteikts 1895.gadā. Tā tika iedibināta tikai 1968.gadā, un oficiāli to dēvē par Zviedrijas Nacionālās bankas Alfrēda Nobela piemiņas balvu ekonomikas zinātnē.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form