Foto: AFP/Scanpix
Nobela prēmija fizikā piešķirta amerikāņu zinātniekiem Solam Perlmuteram, Adamam Rīsam un Braianam Šmitam par pētījumiem kosmoloģijā - Visuma uzbūves izskaidrošanā , otrdien paziņoja Nobela prēmiju komiteja Stokholmā.

Zinātniekus, kas atklājuši Visuma paātrinātās izplešanās faktu, jau vairākus gadus pēc kārtas minēja starp eventuālajiem laureātiem. Viņi 2007. gadā saņēmuši Grūbera balvu, kas ir prestižākais apbalvojums kosmoloģijā.

Pētnieki atklāja tā dēvēto "supernovas Ia" efektu, kad attālāki objekti Visumā virzās prom no tā centra ar arvien pieaugošu ātrumu.

Kā ziņots, Nobela prēmijas apmērs ir 10 miljoni zviedru kronu ( 700 000 latu). Prēmija tiks pasniegta 10. decembrī, prēmijas dibinātāja Alfrēda Nobela nāves dienā. 

Prēmiju reizi gadā piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai. To uzskata par visprestižāko balvu mūsdienās. Zviedru rūpnieks, dinamīta izgudrotājs paredzēja šīs prēmijas savā testamentā, ko viņš parakstīja Zviedru-norvēģu klubā Parīzē, 1895 . gada 27. novembrī. Viņš bija šokēts par viņa izgudrojuma izmantošanu postošiem nolūkiem un vēlējās, lai šīs prēmijas pasniegtu cilvēkiem, kuri ir labi kalpojuši cilvēcei.

Kopš 1901. gada prēmija tiek piešķirta katru gadu šādās jomās: fizikā,
ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā, literatūrā un miera veicināšanā. Kopš 1969. gada Zviedrijas Centrālā banka piešķir Nobela vārdā nosaukto prēmiju ekonomikā.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!