Nobela prēmija ķīmijā trešdien piešķirta amerikāņiem Ērikam Becigam un Viljamam Mērneram un vācietim Štefanam Hellam par darbu superfluorescentas mikroskopijas izstrādē, teikts Nobela komitejas paziņojumā.
Superfluorescenta mikroskopija ļauj pētīt dažādu priekšmetu uzbūvi ļoti sīkos mērogos.
"Viņu izšķirošais darbs optisko mikroskopiju ieveda nanodimensijā. Mūsdienās nanoskopija tiek izmantota visā pasaulē un ik dienas nodrošina jaunas zināšanas ieguvumiem cilvēcei," teikts Nobela komitejas paziņojumā.
"Ilgu laiku optisko mikroskopiju bremzēja iedomāts šķērslis - ka tā nekad neiegūs labāku izšķirtspēju par gaismas viļņa garuma pusi. Ar fluorescējošu molekulu palīdzību 2014.gada Nobela prēmijas ķīmijā laureāti atjautīgi apgāja šo šķērsli," paziņoja komiteja.
Strādājot katrs individuāli, pētnieki spēja pārvarēt par optiskās mikroskopijas pieņemto maksimālo iespējamo izšķirtspēju - 200 nanometru, kas ir puse no gaismas viļņa garuma.
Pētnieku darba pamatā ar lāzera stariem tiek uzbudinātas fluorescējošas molekulas, lai tās spīdētu. Pēc tam daļa fluorescējošās komponentes tiek nofiltrēta, iegūstot precīzus attēlus.
Pateicoties nanoskopijai, zinātnieki var vizualizēt atsevišķu molekulu ceļus dzīvās šūnās un redzēt, kā molekulas veido sinapses starp nervu šūnām smadzenēs.
Šī tehnoloģija ļauj "izsekot olbaltumvielas, kas saistītas ar Parkinsona, Alcheimera un Hantingtona slimību norisi. Izsekot atsevišķas olbaltumvielas apaugļotās olšūnās, kad tās attīstās par embriju", teikts komisijas paziņojumā.
Laureātiem būs savā starpā jāsadala astoņus miljonus Zviedrijas kronu (883 000 eiro) lielā balva. Laureāti balvu saņems Stokholmā 10.decembrī - godalgas dibinātāja Alfrēda Nobela nāves gadadienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
