Par profesora Steinmena nāvi kļuva zināms tikai pirmdien, kad laureāti tika nosaukti publiski. Viņš mira piektdien 30. septembrī, taču radinieki informēja viņa darba vietu Rokfellera universitāti Ņujorkā pirmdien un tā savukārt paziņoja skumjo faktu Nobela komitejai.
Pēc ārkārtas sanāksmes, kas veltīta šī neparastā jautājuma apspriešanai, komitejas locekļi lēma saglabāt Steinmenam piešķirto statusu un prēmijas daļu izmaksāt viņa mantiniekiem. Komitejas pārstāvji skaidro, ka lēmums par Steinmenu tika pieņemts, nezinot, ka viņš jau miris un līdz ar to nav pārkāpts prēmijas nolikums, kas paredz, ka tā pienākas tikai dzīvajiem. Šis ir pirmais precedents, kad Nobela nauda nonāk pie nelaiķa. Līdz šim ir bijuši divi gadījumi, kad laureāti nomirst pēc prēmijas piešķiršanas, nesagaidot tās pasniegšanas ceremoniju.
Jau vēstīts, ka Steinmenam pirms četriem gadiem tika diagnosticēts aizkuņģa dziedzera vēzis Viņš mira piektdien, 30.septembrī 68 gadu vecumā - trīs dienas pirms Nobela laureātu paziņošanas. Prēmijas komitejas pārstāvji atzinuši, ka šī ir nestandarta situācija, jo Nobela prēmijas netiek piešķirtas pēc nāves. Vēl tiks lemts vai prēmija pienākas mantiniekiem, vai arī to sadalīs divi atlikušie laureāti.
Kā ziņots šī gada Nobela prēmija medicīnā piešķirta amerikāņu zinātniekam Brūsam Beutleram, Luksemburgā dzimušajam Francijas zinātniekam Žilam Hofmanam un Kanādas zinātniekam Ralfam Steinmenam par imūnsistēmas pētījumiem, pirmdien paziņoja Nobela prēmiju komiteja Karolinska instititūtā Stokholmā.
"Boitlers un Hofmans dalīs pusi no prēmijas par pētījumiem iedzimtās imunitātes aktivizēšanā, bet otru pusi saņems Steinmens par dendrītajām šūnām un to lomu adaptīvajā imunitātē," teikts komitejas paziņojumā presei.