Zārku, kurā guldītas Borisa Džonsona dienas Lielbritānijas premjera amatā, aiznaglot sāka finanšu ministrs Riši Sunaks un veselības ministrs Sadžids Džavids – abi viņnedēļ ar dažu minūšu intervālu paziņoja par demisiju. Šo ministru pēdās sekoja vēl vairāk nekā 50 Džonsona valdībā strādājošu kungu un dāmu, cits pēc cita uzmetot vēl trīs saujas smilšu.

Dažādi skandāli un vairāku desmitu amatpersonu aiziešana no viņa vadītās valdības pagājušajā nedēļā lika Džonsonam nonākt pie secinājuma, ka "politikā neviens nav neaizstājams". Šo frāzi pēc divas dienas ilgiem un izmisīgiem mēģinājumiem turēties pie krēsla britu topošais ekspremjers izteica arī uzrunā, kurā paziņoja par atkāpšanos no Konservatīvās partijas līdera posteņa.

Galvenā aktualitāte nu ir cīņa par tiesībām aizstāt prom ejošo Džonsonu. Nākamajās rindās iepazīstinām ar galvenajiem pretendentiem uz uzvaru šajā kaujā un skaidrojam, vai un kādas pārmaiņas Lielbritānijas politikā varētu ieviest Džonsona aiziešana.

Kā notiek kandidātu atlase

Jauno Konservatīvās partijas līderi un attiecīgi arī nākamo premjeru izraudzīs procedūrā, kas sastāv no divām fāzēm.

Pirmajā fāzē potenciālie amata tīkotāji piesaka savu kandidatūru. Par šiem kandidātiem balso toriju deputāti parlamentā. Balsošana parasti tiek aizvadīta vairākās kārtās, no cīņas izkrītot tiem, kuri katrā no šīm kārtām saņem vismazāko balsu skaitu. Kandidātu atlase turpinās, līdz cīņā paliek vairs tikai divi politiķi.

To, cik ilgi notiek kandidātu atlase pirmajā fāzē, parasti nosaka vairāki faktori. Pēdējo reizi, 2019. gadā, pagāja nedaudz mazāk par divām nedēļām no nomināciju atklāšanas līdz pēdējo divu kandidātu izvēlei.