Foto: Reuters/Scanpix/ LETA

Krievijas-Vācijas gāzesvads "Nord Stream 2" nesaņems atbilstības sertifikātu, kas nepieciešams tā darbības uzsākšanai.

Sertifikāts bija jāizdod Norvēģijas kompānijai "Det Norske Veritas" (DNV), taču tā sestdien paziņoja, ka aptur visus pasākumus "Nord Stream 2" cauruļvadu sistēmas apsekošanai atbilstoši ASV sankcijām, kamēr tās paliek spēkā.

ASV 1.janvārī spēkā stājās Nacionālās aizsardzības pilnvarojuma likums, kas ietver jaunas sankcijas pret "Nord Stream 2". Sankcijas draud apdrošinātājiem, testēšanas, inspicēšanas un sertifikācijas uzņēmumiem, kas strādā pie "Nord Stream 2" projekta. Ja viņi mēneša laikā nepametīs projektu, viņiem draudēs soda pasākumi.

DNV ir esošā cauruļvada "Nord Stream" un topošā "Nord Stream 2" partneris. Kompānija kopš 2012.gada veic esošā cauruļvada sertifikāciju. Pārbaudes tiek veiktas, lai minimizētu projekta riskus cilvēku dzīvībām, īpašumiem un apkārtējai videi.

Decembra beigās tika pabeigts darbs pie gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecības Vācijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā.

Darbs pie cauruļvada būvniecības atsākās decembra sākumā pēc teju gada. Gāzesvada būvniecība bija gandrīz pabeigta, taču 2019.decembrī darbi pēkšņi apstājās, kad ASV noteica sankcijas "Nord Stream 2" cauruļvadu likšanas kuģiem, līdz ar to aizkavējās pēdējā posma pabeigšana.

Vācijas ūdeņos bija atlicis ieguldīt tikai 2,6 kilometrus garu cauruļvada posmu mazāk nekā 30 metru dziļumā. Darbus veica barža "Fortuna", kas tagad pametusi būvniecības vietu.

Tagad vēl atlicis pabeigt vairāk nekā 100 kilometrus garu posmu Dānijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kur dziļums pārsniedz 30 metrus. Dānijas jūrniecības pārvalde publicējusi paziņojumu jūras braucējiem, ka darbi tiks veikti no janvāra vidus.

Oktobrī ASV paplašināja sankcijas, lai liegtu pabeigt "Nord Stream 2" būvniecību, attiecinot tās arī uz kompānijām, kas sniedz pakalpojumus vai finansējumu iekārtu modernizēšanai vai uzstādīšanai uz "Nord Stream 2" būvniecībā iesaistītajiem kuģiem.

Pagājušajā mēnesī ASV Kongresa pieņemtais aizsardzības budžets paredz piemērot sankcijas arī apdrošinātājiem un sertifikācijas uzņēmumiem, kas strādā pie "Nord Stream 2" projekta.

Krievija nolēma decembrī atsākt cauruļvadu likšanas darbus Baltijas jūrā, izmantojot pati savus kuģus, kuri gan nav tik labi aprīkoti kā rietumvalstu kuģi.

ASV uzskata, ka cauruļvads palielinās ES atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Maskavai nodrošinot politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai.

Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream 2", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.

Paredzēts, ka 1230 kilometru garais cauruļvads nodrošinās līdz 55 miljardiem kubikmetru Krievijas dabasgāzes piegādi Vācijai gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!