Lielbritānija un Norvēģija apvienojušas spēkus, lai iepirktu un Ukrainai dāvinātu norvēģu ražojuma mikrodronus "Black Hornet", paziņojusi Norvēģijas Aizsardzības ministrija.
Dāvinājums izmaksās līdz 90 miljonus Norvēģijas kronu (9,34 miljoni eiro) un tajā ietverti paši droni, rezerves daļas, to transportēšana un apmācība. Dāvinājumu finansēs Lielbritānijas fonds, kurā Norvēģija ziedojusi 400 miljonus kronu (41,5 miljoni eiro).
Šāda tipa aprīkojumu cīņai pret iebrucējiem lūgusi pati Ukraina. "Black Hornet" drona garums ir 168 milimetri un svars 33 grami.
Norvēģu "Black Hornet" savā nišā ir pasaules tirgus līderis un to izmanto virkne NATO valstu, tostarp ASV un Lielbritānija. Drons paredzēts izlūkošanai un mērķu identificēšanai. To ir viegli vadīt, grūti pamanīt un tas piemērots kaujām pilsētās, skaidro Norvēģijas aizsardzības ministrs Bjorns Arilds Grams.
Tāpat Ukrainas vajadzībām tiks iegādātas pretdronu sistēmas "SteelRock Nightfighter" aptuveni 100 miljonu kronu (10,4 miljoni eiro) vērtībā, informē ministrija.
Bruņojuma un ekipējuma piegādes Ukrainai turpina arī citas valstis. "Defense News" ziņo, ka Turcija Ukrainai piegādājusi 50 lietotus pret mīnām aizsargātus bruņotos transportlīdzekļus "Kirpi" un to skaits varētu vēl pieaugt.
Savukārt Vācija vienojusies par 15 tanku "Leopard 2" piegādi Slovākijai, kura Ukrainai nosūtīs 30 padomju ēras kājnieku kaujas mašīnas BVP-1, raksta portāls.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
