Foto: AFP/Scanpix/LETA

Norvēģija lūgs Savienotajām Valstīm divkāršot Norvēģijā dislocēto amerikāņu karavīru skaitu un izvietot tos tuvāk Krievijas robežai, otrdien paziņojusi valdība.

Norvēģijas valdība ar šādu paziņojumu nākusi klajā pēc deviņu NATO austrumu valstu aicinājuma piektdien aliansei palielināt savu klātbūtni reģionā.

Neskatoties uz skaļiem Krievijas protestiem, kopš pērnā gada Vērnēsē, Norvēģijas vidienē, rotācijas kārtībā dislocēti 330 ASV jūras kājnieki.

Oslo tagad vēlas, lai ASV palielinātu karavīru skaitu līdz 700 un izvietotu tos tālāk uz ziemeļiem Sētermūenē, kas atrodas 420 kilometrus no Krievijas robežas.

Norvēģija arī vēlas, lai līgums par karavīru izvietošanu tiktu pagarināts no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem.

"Norvēģijas aizsardzība ir atkarīga no mūsu NATO sabiedroto atbalsta, kā tas ir vairumu NATO valstu gadījumos," paziņoja Norvēģijas aizsardzības ministrs Franks Bake-Jensens.

"Lai šis atbalsts darbotos krīzes un kara laikā, mēs esam pilnībā atkarīgi no kopīgām mācībām un manevriem miera laikā," viņš piebilda.

Bulgārija, Čehija, Ungārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija un Slovākija piektdien aicināja NATO nākammēnes gaidāmajā samitā Briselē apspriest militārās klātbūtnes palielināšanu šajā reģionā.

Valstis pauda viedokli, ka esošo NATO klātbūtni reģionā būtu jāpapildina ar gaisa spēkiem un flotes elementiem.

NATO pastiprināja savu klātbūtni Eiropas austrumos un vidienē, lai kliedētu sabiedroto bailes pēc Krievijas īstenotās Krimas okupācijas 2014. gadā.

Norvēģijas ārlietu ministre Īne Ēriksena Sēreide norādīja, ka gadījumā, ja ASV karavīru dislokācija tiks mainīta, joprojām tiks saglabāta pienācīga distance starp tiem un Krievijas robežu.

Ministre sacīja, ka neredz nevienu nopietnu iemeslu, lai Krievija reaģētu uz šo Norvēģijas soli, bet atzina, ka Maskava to, visticamāk, darīs, jo vienmēr reaģē uz sabiedroto manevriem.

Krievijas vēstniecība Oslo vēl nekādus komentārus nav sniegusi.

Lai mazinātu Maskavas bažas, Norvēģija pirms pievienošanās NATO dibinātājvalstīm 1949. gadā apsolīja, ka tās teritorijā netiks izvietoti ārvalstu karavīri, izņemot, ja valstij draudēs uzbrukums.

Norvēģijas valdība uzskata, ka solījumu nav pārkāpusi, jo ASV karavīri nav pastāvīgi dislocēti Norvēģijā, bet kontingents mainās rotācijas kārtībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!