Norvēģijas Pagānu biedrība paziņoja, ka pa šiem skaļruņiem tiks pārraidīti cilvēktiesību deklarācijas fragmenti un pasaulīgas runas.
Biedrības sekretārs Haralds Fagerhuss paziņoja, ka reliģija ir katra cilvēka personīga lieta. "Tā kā baznīcu zvani un sprediķošana no mošejām aizņem sabiedrisko vietu, mēs gribam darīt tāpat," viņš piebilda.
Janvārī Oslo mērija principā piekrita atļaut musulmaņu garīdzniekiem aicināt islāmticīgos uz lūgšanām piecreiz dienā no 18 galvaspilsētas minaretiem ar vārdiem "Allāh akbar" ("Allāhs ir liels").
Pagānu biedrības amatpersona Pērs Kristians Hansens sacīja, ka biedrība pieprasa atcelt tiesības trokšņot, kas piešķirtas "tikai tāpēc, ka šie cilvēki tic Dievam".
Oslo ir apmēram pusmiljons iedzīvotāju, no kuriem 36 tūkstoši ir musulmaņi.
Norvēģijas ateisti ir pieprasījuši tiesības pārraidīt pa mazjaudīgiem skaļruņiem piecu minūšu raidījumus laikā no pulksten 8.30 līdz 19.00 pirmdienās un otrdienās.
Par Oslo vecpilsētu atbildīgā amatpersona konstatēja, ka šis pieprasījums nekaitēs labām kaimiņattiecībām.
1974.gadā dibinātajā Norvēģijas Pagānu biedrībā ir ap 300 biedru. Tā sevi dēvē par "pretreliģisku atbrīvošanas kustību, kuras vienīgie ieroči ir humors un provokācija".
Organizācija nesen uzsvēra, ka baznīcu draudzes izzūd, un ierosināja baznīcas izmantot kā koncertzāles, jo dievnamos bieži ir ļoti laba akustika.
"Mēs neesam pret reliģisko brīvību. Tomēr šī brīvība nozīmē, ka var būt arī brīvs no visām reliģijām," uzsvēra Fagerhuss.
Norvēģijā dominējošā reliģija ir luterānisms, un saskaņā ar konstitūciju karalim un vismaz 50 procentiem valdības ministru ir jābūt šīs baznīcas locekļiem.