EPA-AFI
Foto: Premjerministrs Jenss Stoltenbergs

Norvēģijā valdošie sociālisti pirmdien parlamenta vēlēšanās cieta lielāko sakāvi nepilna gadsimta laikā, kad vēlētāji, neapmierināti ar augstiem nodokļiem un sabiedrisko pakalpojumu pasliktināšanos, atbalstīja konservatīvās partijas, kuras aicina samazināt nodokļus un brīvāk izmantot Norvēģijas naftas rezerves.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Premjerministrs Jenss Stoltenbergs no sociālistu Darba partijas nosauca vēlēšanu rezultātu par "vilšanos", bet neizrādīja gatavību atkāpties no amata un lika saprast, ka viņš mēģinās veidot aliansi ar centriskajām un kreisajām partijām, lai paliktu pie varas.

"Tās bija ļoti sliktas vēlēšanas Darba partijai," Stoltenbergs atzinās sociālistu piekritējiem pēc rezultātu paziņošanas. "Mēs neturēsimies pie varas par katru cenu, tomēr būtu kļūda atteikties no valdības atbildības," viņš piebilda.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem pēc 98 procentu balsu saskaitīšanas Darba partijas kandidāti ir ieguvuši 24 procentus balsu jeb 43 no 165 Stūrtinga (parlamenta) deputātu mandātiem, kas ir ievērojami mazāk par vairākumam nepieciešamajiem 83 mandātiem.

Darba partija visu 20.gadsimtu bija dominējošais politiskais spēks Norvēģijā. Tās pirmdien gūtā sakāve ir lielākā kopš 1909. un 1924.gada vēlēšanām.

Opozīcijā esošā Konservatīvā partija ieguva 21 procentu balsu, bet bijušā premjerministra Šjella Mangnes Bunnevīka vadītā Kristīgi demokrātiskā partija - 12,5 procentus balsu. Pārējās balsis tika sadalītas starp nelielām partijām visā Norvēģijas politiskajā spektrā.

Vēlēšanu rezultāts atbilda priekšvēlēšanu sabiedriskās domas aptaujām. Tiek uzskatīts, ka tajā skaidri izpaužas vēlētāju neapmierinātība ar sabiedriskās izglītības un veselības aprūpes pasliktināšanos un Darba partijas nevēlēšanos ieguldīt šo trūkumu likvidēšanā vairāk naftas rūpniecības ienākumu.

"Tauta pēdējos gados ir atklājusi, ka Norvēģija var labi iztikt bez Darba partijas valdības. Daudzi vēlētāji nesaprot, kā ir iespējams, ka mums ir tik daudz naudas, tomēr mēs maksājam augstus nodokļus un dzīvojam ar tik daudzām problēmām, kas netiek risinātas," paskaidroja Sociālo pētījumu institūta zinātnieks Jo Saglī.

"Argumenti pret to, ka varētu tērēt vairāk naftas naudas, ir ļoti sarežģīti un tauta tos vienkārši nesaprot," viņš piebilda.

Darba partija atbalsta viedokli, ka naftas ienākumu ieguldīšana ekonomikā izraisītu inflāciju, augstas kredītu procentlikmes un valsts konkurētspējas samazināšanos pasaules tirgos. Šie ienākumi tiek ieguldīti investīciju kontos, kurus dēvē par "fondu nākamajām paaudzēm" un ko paredzēts palielināt par 50 procentiem šajā gadā vien.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form