Viņš saka, ka vēlēšanu rīkošana gadu pirms paredzētā laika ir nepieciešama, lai nodrošinātu atbalstu viņa stingrajām ekonomiskajām reformām.
Priekšlaicīgu vēlēšanu laikā, kuras ir jāapstiprina prezidentam, varas groži varētu tikt nodoti Kristīgo demokrātu partijai, kas tautā ieguvusi daudz lielāku atzinību, raksta BBC.
Ja Šrēders piektdienas balsojumā zaudēs, tad prezidentam Horstam Kēleram būs jālemj, cik pamatots ir priekšlikums rīkot priekšlaicīgas vēlēšanas.
Vairāki eksperti apšauba, vai Šrēdera rīcība atbilst konstitūcijai.
Taču tiek paredzēts, ka Vācijas līderis tieši pirms balsojuma paziņos par savas rīcības iemesliem.
Arī sociāldemokrātu partijas vadītājs un Šrēdera sabiedrotais Francs Minteferings izteica aicinājumu pat viņa atbalstītājiem balsot pret kancleru.
“Šoreiz atbalstu kancleram var izrādīt, izsakot viņam neuzticību, jo tādējādi tiks rīkotas jaunas vēlēšanas,” viņš saka.
Taču daudzi parlamenta locekļi no sociāldemokrātu un koalīcijas Zaļo partijas iebilst pret šādu rīcību un ir paziņojuši, ka viņi balsos par pašreizējās valdības saglabāšanu.
Pēc zaudējuma vēlēšanās maijā nozīmīgajā Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē Šrēders izteica savu nožēlu un paziņoja, ka tas ievērojami ietekmē “mūsu uzdevuma turpināšanas politisko pamatu”.
Spriežot pēc iedzīvotāju aptaujām, pašlaik vadībā ir Kristīgo demokrātu partija, kuras uzvaras gadījumā tās līdere Angela Merkela kļūtu par pirmo sievieti Vācijas vadītāju.
“Vēlēšanu gadījumā Vācijā būs jauna satura un ievirzes politika,” saka Lejassaksijas premjerministrs Kristians Vulfs. “Tad sāksies smags darbs. Angela Merkela ieviesīs tādas ekonomiskās reformas, kādas Lielbritānijā ir vērojamas jau 15 gadus.”
Taču arī gadījumā, ja uzticības balsojums būs negatīvs, Šrēderam vēl būs jāpārliecina Kēlers, ka viņa darbības priekšlaicīgu vēlēšanu sarīkošanai atbilst konstitūcijai.