Foto: AFP/Scanpix/LETA
Daļai Krievijas algotņu un karavīru pie Bahmutas nemaz nav ieroču, jo viņu pamata uzdevums ir rakt ierakumus, atsaucoties uz ukraiņu karavīriem un viņu parādītiem drona video, raksta medijs "The New York Times" (NYT).

"Viņiem ir ļoti labi sadalīti pienākumi: kāds tikai rok, kāds pienes munīciju, kāds šauj un tā viņi atsevišķi piedalās ofensīvā," avīze citē ukraiņu karotāju kurš identificēts kā Jaroslavs.

Viņš skaidro, ka Krievijas karavīri ļoti labi prot ierakties. Tiklīdz kaujinieki pavirzās uz priekšu, no aizmugures pienāk ļaudis ar lāpstām un sāk rakt ierakumus un veidot blindāžas, kamēr citi pienes munīciju, ko paslēpj bedrēs.

"Drīz viņiem izveidojas vesels ciems," laikraksts citē karotāju.

Karavīri ir pārsteigti par to, kā Krievijas karavīri Bahmutā atkal un atkal metas pretim drošai nāvei, par trīs mēnešus tur nokarojušu Ukrainas aizstāvju stāstīto raksta medijs.

"Pirmajā mēnesī katru dienu piecas sešas reizes dienā 10 – 15 cilvēku grupas cauri meža joslai uzbruka mūsu kājnieku pozīcijām. Viņus nogalina, un nāk nākamie. Psiholoģiski grūti [to vērot], tas ir kaut kas neredzēts. Mūsu puiši domā, vai viņi nav salietojušies narkotikas. Jo kā citādi var iet drošā nāvē, kāpjot pāri pūstošiem savu dienesta biedru līķiem? Šeit var nedaudz sajukt prātā," citē NYT.

Ukraiņi pieļauj, ka Krievijas taktikas darbību nodrošina sprostvienības, kas neļauj atkāpties. Karavīru demonstrētā drona video redzams neapbruņots Krievijas spēku pārstāvis, kurš it kā grib atkāpties, bet tad paskatās atpakaļ uz savām pozīcijām un tomēr turpina virzīties uz priekšu, apraksta medijs.

Krievija Bahmutas ieņemšanai ir veltījusi lielus pūliņus un cietusi smagus dzīvā spēka zaudējumus, tomēr pilsētu līdz šim nav ieņēmuši. Britu izlūki šonedēļ analizēja, ka okupantu spēki Bahmutā, iespējams, zaudē uzbrukuma jaudu.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!