"Prezidenti parakstīja savstarpējās saprašanās [deklarāciju] par līguma START pēctecību, abām pusēm apņemoties [panākt] tiesiski saistošu līgumu par kodolieroču [skaita] samazināšanu," teikts Baltā nama paziņojumā.
Abas puses apņēmušās septiņu gadu laikā no jaunā līguma spēkā stāšanās brīža kaujasgalviņu skaitu ierobežot robežās no 1500 līdz 1675.
"Septiņos gados kopš šī līguma spēkā stāšanās un nākotnē stratēģisko nesējsistēmu [skaits] jāierobežo ar 500 līdz 1000 vienību, bet ar tiem saistīto kaujasgalviņu [skaits] robežās no 1500 līdz 1675," teikts parakstītajā dokumentā.
Pašreizējo kodolarsenālu lieluma aplēses ir dažādas, taču ASV iznākošais izdevums "Bulletin of the Atomic Scientists" lēš, ka 2009.gada sākumā ASV rīcībā bija aptuveni 2200 operatīvi izmantojamu kaujasgalviņu, bet Krievijas bruņojumā - 2790.
Obamam uzturoties Maskavā, parakstīts arī līgums, kas ļauj izmantot Krievijas gaisa telpu ASV karavīru un ieroču transportēšanai uz Afganistānu.
Saskaņā ar vienošanos ASV caur Krievijas gaisa telpu atļauts veikt 4500 militāro lidojumu gadā jeb aptuveni 12 lidojumus dienā. Tādējādi atļauts pārvadāt gan karavīrus, gan ieročus, gan munīciju, gan kaujas mašīnas un to rezerves daļas, pavēstīja kāda ASV amatpersona.
Amatpersona piebilda, ka lidojumi netiks aplikti ar gaisa navigācijas nodevām un ka lidmašīnas pārlidojumu laikā nenosēdīsies Krievijas teritorijā.
Iepriekš Krievija atļāva savu teritoriju izmantot tikai nenāvējošu militāro piegāžu veikšanai pa dzelzceļu.
Vienlaikus tiek ziņots, ka joprojām nav atrisinātas Maskavas un Vašingtonas domstarpības par ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas objektu izvietošanu Austrumeiropā.
"Mēs vēl neesam vienojušies par zināmu ASV administrācijas lēmumu paredzamajām sekām. Mums joprojām ir jautājumi attiecībā uz pretraķešu aizsardzības vairogu," atzina Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. "Sarunas par pretraķešu aizsardzību norisinās ar lielām grūtībām, jo pieejas ir ļoti atšķirīgas."
Tajā pašā laikā Obama un Medvedevs uzdevuši ekspertiem veikt kopīgu raķešu draudu analīzi, vēsta Baltais nams.
Obamas vizītes laikā parakstīta arī vienošanās par pagājušā gada augustā pārtrauktās abu pušu militārās sadarbības atsākšanu.
"Šis jaunais ietvars radīs apstākļus militārās sadarbības pacelšanai jaunā līmenī un padziļinās savstarpēju saprašanos starp mūsu [pušu] attiecīgajiem bruņotajiem spēkiem," teikts Baltā nama paziņojumā.
Vašingtonas un Maskavas militārā sadarbība tika iesaldēta pēc Krievijas pagājušā gada iebrukuma Gruzijā.
Līgumu par militārās sadarbības atsākšanu Kremlī parakstīja ASV admirālis Maiks Mallens un Krievijas ģenerālis Nikolajs Makarovs, klātesot Obamam un Medvedevam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
