"Pierādījumi pārliecinoši liek izdarīt secinājumu, ka no Ziemeļkorejas zemūdenes tika izšauta torpēda," teikts komisijas ziņojumā par 26.martā notikušo incidentu, kas prasīja 46 dienvidkorejiešu matrožu dzīvības. "Cita ticama izskaidrojuma nav."
Ziemeļkoreja atkārtoti noraidīja savu saistību ar notikušo un piedraudēja ar "visaptverošu karu", ja pret to tiks vērstas kādas soda sankcijas.
Ekspertīzes rezultāti liecina, ka no kuģa paņemtajiem sprāgstvielu paraugiem ir līdzīgs ķīmiskais sastāvs kā nejauši noklīdušajai Ziemeļkorejas torpēdai, kas pirms septiņiem gadiem nonāca Seulas rīcībā. Tāpat karakuģa avārijas izmeklētāji atraduši torpēdas fragmentu, uz kura sērijas numurs rakstīts ziemeļkorejiešu manierē.
Izmeklētāji no ASV, Austrālijas, Lielbritānijas un Zviedrijas savā slēdzienā norāda, ka 1200 tonnu smago korveti "Cheonan" uz pusēm pārrāva triecienvilnis un burbuļa efekts, ko radīja zem ūdens notikusi 250 kilogramu sprāgstvielu eksplozija.
Ziņojumā teikts, ka bagarēšanas kuģa 15.maijā atrastās torpēdas daļas, tostarp no propellera, dzinēja un stūres iekārtas, perfekti atbilst torpēdai "CHT-02D", kas iekļauta iepazīšanās brošūrās, kuras Ziemeļkoreja izdalījusi ārvalstīm eksporta nolūkos.
Nākamnedēļ prezidents Ļi Mjunbaks nāks klajā ar runu, kurā par vainīgu kuģa nogrimšanā varētu tikt pasludināts Ziemeļkorejas līderis Kims Čenirs.
Seula jau iepriekš solījusi, ja aizdomas par Phenjanas vainu kuģa katastrofā izrādīsies pamatotas, nav izslēgta militāra reakcija. Vienlaikus Dienvidkoreja uzsvērusi, ka lietu vēlas skatīt ANO Drošības padomē.