Skolu bija sagrābuši 32 teroristi, no kuriem 31 ir nogalināts, pirmdien Vladikaukāzā notikušajā sanāksmē paziņoja Krievijas ģenerālprokurora vietnieks Sergejs Fridinskis, kurš pārzina Dienvidu federālo apgabalu.
Saskaņā ar viņa teikto teroristu grupa bija "daudznacionāla" un tajā ietilpa čečeni, tatāri, kazahi un korejieši.
Sākotnēji Krievijas varas iestādes apgalvoja, ka starp nogalinātajiem teroristiem esot bijuši arābu valstu pilsoņi, taču pēdējo divu dienu laikā šīs ziņas vairs nav atkārtotas.
Fridinskis arī pavēstīja, ka 30 kaujinieku līķi ir atrasti, bet viena terorista ķermenis saraustīts gabalos sprādzienā.
Fridinskis teica, ka aizturēts ir viens kaujinieks.
Iepriekš tika ziņots, ka sagūstīti vismaz divi no kaujiniekiem. Arī Krievijas interneta laikraksts "Gazeta.ru" ziņo, ka Vladikaukāzas slimnīcā atrodas otrs sagūstītais terorists, vienlaikus norādot, ka par viņa veselības stāvokli ziņu nav.
"Gazata.ru" norāda, ka lielākā daļa informācijas, kas ir izmeklēšanas iestāžu rīcībā iegūta no sagūstītā terorista. Viņš ir 24 gadus Čečenijā dzimušais vecais Nurpaši Kulajevs. Beslanas skolu sagrābušajā teroristu grupā esot bijis arī viņa 31 gadu vecais brālis Hanpaši.
"Gazeta.ru", apgalvo, ka saskaņā ar dažu avotu ziņām brāļi Kulajevi esot bijuši čečenu kaujinieku līdera Šamila Basajeva apsardzes locekļi, taču šī informācija pagaidām nav oficiāli apstiprināta.
Kulajeva liecības daļēji tika demonstrētas Krievijas televīzijas Pirmajā kanālā.
Ģenerālprokurora vietnieks pavēstīja arī, ka, teroristiem dodoties uz skolu, viņus esot apturējis un centies aizkavēt milicijas iecirkņa pilnvarotais, taču kaujinieki viņu esot sagūstījuši. Skolas ieņemšanas laikā radītajā sajukumā milicim tomēr esot izdevies aizbēgt.
Savukārt Krievijas iekšlietu ministra vietnieks Aleksandrs Čekaļins apstiprināja, ka teroristu grupā bijušas arī divas sievietes. "Viņas tika uzspridzinātas, viņu ķermeņu atliekas tiek savāktas," teica ministra vietnieks.
Kulajevs liecinājis, ka pēc skolas ieņemšanas starp teroristiem izcēlušās nesaskaņas, jo daudzi kaujinieki neesot bijuši apmierināti, ka par ķīlniekiem sagrābti bērni.
Ķīlnieku sagrābēju vadonis, kura iesauka bijusi Pulkvedis, lai iebiedētu pārējos, esot nošāvis neapmierināto kaujinieku grupas vadoni, kā arī, izmantojot savu tālvadības pulti, uzspridzinājis abas sievietes pašnāvnieces.
Tanī pašā laikā neviens no atbrīvotajiem ķīlniekiem, nav liecinājis, ka teroristu vadonis būtu nošāvis kādu no savas grupas.
Sanāksmē Vladikaukāzā klātesošais Krievijas Federālā Drošības dienesta (FDD) pārstāvis paziņoja, ka tuvākajā laikā tiks noskaidroti to cilvēku vārdi, kas pasūtījuši ķīlnieku sagrābšanu.
"Viņu vārdi tiks nosaukti," teica FDD pārstāvis.
Tanī pašā laikā šodien Beslanā tiks apglabāti 114 no bojā gājušajiem, pavēstīja Čekaļins.
Lai nodrošinātu kārtību bēru laikā, ir veikti pastiprināti drošības pasākumi.
Viņš arī paziņoja, ka Ziemeļosetijas iekšlietu ministra Kazbeka Dzantijeva demisija neesot pieņemta. Iepriekš tika ziņots, ka Dzantijevs iesniedzis atlūgumu, jo tika izteiktas aizdomas, ka teroristiem atbalstu snieguši milicijas pārstāvji.
Savukārt FDD pārstāvis paziņoja, ka otrdien notiks ķīlnieku atbrīvošanas operācijas laikā bojā gājušo FDD līdzstrādnieku bēres.
Aģentūra ITAR-TASS pirmdien informēja, ka aptuveni 60 bojā gājušo ķīlnieku mirstīgās atliekas pagaidām vēl nav identificētas.
Saskaņā ar pēdējo Ziemeļosetijas veselības aizsardzības ministrijas sniegto informāciju ķīlnieku krīzē dzīvību zaudējuši 334 cilvēki. No viņiem "323 gājuši bojā Beslanā un vēl 11 miruši slimnīcās vai pa ceļam uz tām," pavēstīja aģentūras ITAR-TASS avots.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
