ANO Drošības padome oktobrī vienbalsīgi pieņēmusi rezolūciju, kurā aicina valstis pielietot kara floti un aviāciju cīņā pret Somālijas piekrasti apsēdušajiem pirātiem. Eiropas Savienība (ES) vienojusies par starptautiskas pretpirātisma operācijas veikšanu Somālijas piekrastē, pirātu apkarošanā nolēma iesaistīties arī NATO dalībvalstis. Šogad Indijas okeānā un Adenas līcī somāliešu pirāti uzbrukuši vismaz 32 ārvalstu kuģiem, kas ir divreiz vairāk nekā visā 2007. gadā. Izpirkuma maksās pirātiem izmaksāti jau aptuveni 16 miljoni latu. Somālija devusi atļauju Krievijai cīnīties ar pirātiem šīs Āfrikas valsts teritoriālajos ūdeņos un, ja nepieciešams, arī uz zemes.
Ukrainas prezidents Viktors Juščenko atlaidis parlamentu un izsludinājis ārkārtas vēlēšanas. Taču Ukrainas pirmais vicepremjers Aleksandrs Turčinovs paziņojis, ka valdība nepiešķirs valsts budžeta rezerves fonda līdzekļus parlamenta ārkārtas vēlēšanām. Turčinovs šādu līdzekļu izlietojumu raksturojis kā pretlikumīgu, tā reaģējot uz Juščenko izteikumiem, ka nepastāv nekādu šķēršļu ārkārtas vēlēšanu norisei un vēlēšanas var rīkot arī bez vēlētāju elektroniskā reģistra, kā tas noticis 2007. gadā. Vēlāk budžeta grozījumi tomēr tika apstiprināti, ārkārtas vēlēšanām paredzot aptuveni 384 miljonus grivnu (38,4 miljonus latu).
Oktobrī pasaulē tikuši īstenoti vairāki globālās finanšu krīzes apkarošanas plāni. Sešas centrālās bankas - ASV Federālo rezervju sistēma, britu "Bank of England", Eiropas Centrālā banka (ECB), kā arī Kanādas, Zviedrijas un Šveices valsts bankas saskaņoti paziņojušas par procentu likmes samazināšanu par 50 procentpunktiem. Šis solis sperts, lai mēģinātu stabilizēt pasaules ekonomiku un jau ilgāku laiku krītošos finanšu tirgus.
Ar nopietnām problēmām saskārusies Īslandes banku sistēma. Lai pasargātu banku sektoru valstī, Īslandes valdība pārņēmusi trīs lielākās bankas un lūgusi Krievijai piešķirt tai kredītu.
Oktobrī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) gatavojis ārkārtas finanšu plānu, kas būs paredzēts attīstības valstīm, lai tām palīdzētu pārvarēt pasaules kreditēšanas krīzi. Nepieciešamību pēc šāda plāna izveides izrādījušas 24 attīstības valstis, tai skaitā valstis no Latīņamerikas, Āzijas un Āfrikas. Finanšu palīdzība attīstības valstīm varētu veidot aptuveni 100 miljardus dolāru (53,4 miljardus latu).
Naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC oktobrī vienojās par 1,5 miljoniem barelu dienā samazināt naftas ieguves kvotas, lai cīnītos pret strauju naftas cenas samazināšanos pasaules tirgū.
Oktobrī aģentūra "Bloombergs" ziņojusi, ka kļuvis zināms, ka globālās finanšu krīzes un Īrijas ekonomikas recesijas dēļ 2008. gadā dzimtenē atgriezušies 30 000 Polijas viesstrādnieku, bet 2009. gadā Īriju varētu pamest vēl 35 000 poļu. Pēdējo četru gadu laikā Lielbritānijā un Īrijā ieradās aptuveni 1,2 miljoni Polijas iedzīvotāju. Pēc Varšavas Starptautisko attiecību centra vērtējuma, trešdaļa no viņiem finanšu krīzes dēļ varētu zaudēt darbu.
ASV Senāts oktobrī apstiprināja finanšu sistēmas glābšanas plānu, kuram paredzēts atvēlēt 700 miljardus dolāru un kas, pēc Baltā nama un likumdevēju pārliecības, palīdzēs novērst globālo ekonomisko haosu. Plāns paredz uzņēmumu, energoresursu un vidusslāņa nodokļu samazināšanu, kā arī plašāku bankas depozītu apdrošināšanu.
ASV Senāts apstiprinājis arī vienošanos par sadarbību civilās kodolenerģētikas jomā ar Indiju. Saskaņā ar līgumu, Indija varēs izmantot ASV civilās kodoltehnoloģijas. Apmaiņā pret to ASV varēs veikt Indijas civilo, bet ne militāro kodolobjektu inspekcijas. Iepriekš Kodolpiegādātāju grupa jeb NSG (Nuclear Suppliers Group) atcēla Indijai noteikto aizliegumu darboties starptautiskajā kodolmateriālu tirgū, kas valstij tika uzlikts par veiktajiem kodolizmēģinājumiem.
ASV prezidents Džordžs Bušs oktobrī paziņoja par bezvīzu režīmu ieviešanu ar Latviju, Lietuvu, Igauniju, Slovākiju, Ungāriju, Čehiju un Dienvidkoreju. Viņš paziņoja, ka minētās valstis ir izpildījušas nepieciešamās prasības, lai ASV varētu ieviest bezvīzu režīmu ar šīm septiņām valstīm. Bušs pauda lepnumu, ka var sniegt iespēju minēto valstu pārstāvjiem ceļot bez vīzas uz ASV.
Oktobrī oficiāli sākās Eiropas Savienības (ES) novērotāju misija Gruzijā, lai uzraudzītu Krievijas spēku aiziešanu no pozīcijām Gruzijas teritorijā. Aptuveni pēc nedēļas Krievijas spēki pilnībā pametuši buferzonas ap Gruzijas separātiskajiem Abhāzijas un Dienvidosetijas reģioniem.
Gruzija oktobrī oficiāli izstājās no Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS).
Oktobrī glābēji ASV Kalifornijas štatā ir atraduši 2007. gada septembrī bez vēsts pazudušā piedzīvojumu meklētāja Stīva Foseta pilotētās lidmašīnas vraku, bet nav atraduši viņa mirstīgās atliekas. Vēlāk vraka tuvumā tika atrasti divi kaulu fragmenti, kas, iespējams, pieder Fosetam. Apgabala šerifs norādījis, ka dzīvnieku koduma pēdas pierāda, ka Foseta ķermeni saplosījuši savvaļas zvēri.
Eiropas Savienība nolēmusi atcelt Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko noteikto ceļošanas aizliegumu, tādējādi cerot veicināt demokrātiskas pārmaiņas šajā valstī. Lukašenko un citām baltkrievu valdības amatpersonām noteiktais aizliegums tiks atcelts uz sešiem mēnešiem.
ES piekritusi atcelt arī vairumu Uzbekistānai noteikto sankciju, jo šajā ar dabasgāzes resursiem bagātajā Vidusāzijas valstī esot panākts progress cilvēktiesību jomā.
Oktobrī Nobela komiteja paziņojusi, ka 2008. gada Nobela miera prēmija piešķirta bijušajam Somijas prezidentam Marti Ahtisāri. Aptuveni 700 000 latu lielā prēmija Ahtisāri piešķirta par "viņa nozīmīgo ieguldījumu starptautisku konfliktu risināšanā visā pasaulē". 2005. gadā somu valstsvīrs pildīja īpašā ANO sūtņa pienākumus sarunās par Kosovas statusu. Tāpat ar viņa palīdzību tika pārtraukta 30 gadus ilgā cīņa starp Indonēzijas valdību un Acehas provinces nemierniekiem. Savukārt 2007. gadā viņš organizēja slepenas pārrunas, lai panāktu mieru Irākas sunnītu un šiītu grupējumu starpā.
Krievijas pārstāvis NATO Dmitrijs Rogozins nosodīja prēmijas piešķiršanu Ahtisāri, paziņojot, ka viņš sistemātiski un nekaunīgi pārkāpis starptautiskās tiesības
Krievijas Augstākā tiesa oktobrī lēmusi, ka Krievijas impērijas pēdējais valdnieks Nikolajs II un viņa ģimene bijuši politisku represiju upuri un tāpēc ir reabilitējami. Nikolaju II, viņa sievu Aleksandru, piecus bērnus, ģimenes ārstu un trīs kalpotājus boļševiki bez tiesas sprieduma nošāva 1918. gada jūlijā. Iepriekš zemāko instanču tiesas atteikušās pārklasificēt šos noziegumus, paliekot pie tā, ka tās bijušas parastas slepkavības. Savukārt Romanovu nama mantinieki jau ilgus gadus pieprasa cara ģimenes reabilitāciju. Ziemeļkorejas līderis Kims Čenirs oktobrī pirmo reizi divu mēnešu laikā parādījies sabiedrībā, apmeklējot futbola spēli valsts universitātes stadionā. Valsts līderis nebija parādījies publikā jau kopš augusta sākumā, viņš arī nebija piedalījies militārajā parādē 9.septembrī, un tas izraisīja jautājumus par viņa veselības stāvokli un par to, kurš šobrīd vada valsti. Dienvidkorejas amatpersonas paziņojušas, ka viņu rīcībā esošā informācija liecina, ka Ziemeļkorejas līderis pārcietis insultu un viņa tikusi veikta operācija. Oficiāli Ziemeļkoreja to noliedza.