Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Ukrainas spēkiem ir izdevies apturēt okupantu plaša mēroga uzbrukuma operāciju – pie Harkivas, Izjumas, Melitopoles un Hersonas iebrucēji pārgājuši aizsardzības režīmā, vēsta aģentūra UNIAN.

Par to trešdien paziņojis Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks brigādes ģenerālis Aleksejs Gromovs.

Ukrainas bruņotie spēki kopā ar citām Aizsardzības spēku daļām pašlaik ir apturējuši un notur Krievijas Federācijas bruņoto spēku plaša mēroga uzbrukumu, viņš norāda. Turklāt atsevišķos virzienos pretiniekam bijis 10 reizes lielāks personālsastāva, bruņojuma un tehnikas pārsvars.

Pateicoties Ukrainas spēku darbībām, pie Harkivas, Izjumas, Melitopoles un Hersonas okupanti pārgājuši pie aizsardzības operācijām un atturēšanas, informē Gromovs.

Vienlaikus brigādes ģenerālis atzīmē, ka saglabājas draudi no jūras, kur atrodas pretinieka kuģi un zemūdenes, kas atbalsta sauszemes operāciju, tostarp apšaudot Ukrainas teritoriju ar augstas precizitātes ieročiem.

Turpmāk okupanti varētu mēģināt iegūt kontroli Odesas, Mikolajivas un Zaporižjas apgabalos, un izveidot sauszemes koridoru ar Piedņestru, viņš paredz.

Savukārt Ukrainas Valsts izmeklēšanas birojs ziņo par Sumu apgabala pilsētiņā Trostjanecā atrastiem krievu armijas dokumentiem, kas apliecinot Kremļa plānus sagrābt visu Ukrainu. Tāpat atrastas vietas, kur krievu karavīri okupācijas laikā spīdzinājuši civiliedzīvotājus. Pēc vietu apskates tajās ekshumēti 23 bojāgājušie, tostarp divi bērni, ziņo UNIAN.

Lai gan Krievijas okupanti joprojām noskaņoti turpināt karu un nav pazīmju, ka Kremlis gatavotos to izbeigt, vienlaikus ģenerāļi, tostarp Ģenerālštābā, sākuši slēptu cīņu "specoperācijas" izgāšanās dēļ, kad citi varas centri visu atbildību cenšas novelt uz armiju, ziņo Ukrainas militārais izlūkdienests.

Tāpat notiekot slēpta mobilizācijas kampaņa, aģitējot par stāšanos armijā, kā arī uz Ukrainu karot nosūtot karaskolu absolventus un kursantus.

Vēstīts, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Tomēr līdz šim Krievijas spēki līdz šim nav spējuši ieņemt ne galvaspilsētu Kijivu, ne kādu citu no lielākajām Ukrainas pilsētām.

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī citos kara noziegumos.

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!