Foto: AFP/Scanpix

Francijas prezidents Fransuā Olands patlaban izvērtē to, vai nākamnedēļ Parīzē tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ņemot vērā Kremļa veto ANO Drošības padomē Francijas izstrādātajai rezolūcijai par Alepo bombardēšanas apturēšanu, pirmdien paziņoja Francijas valdība.

Putinam plānots ierasties Parīzē 19. oktobrī uz jaunas pareizticīgo baznīcas iesvētīšanas ceremoniju.

Olands jautājumu par to, vai viņš pieņems Putinu, svētdien atstāja atvērtu.

"Es sev uzdodu šo jautājumu - vai tas ir lietderīgi, vai tas ir nepieciešami. Vai tas varētu būt līdzeklis spiediena palielināšanai? Vai mēs varam panākt, ka viņš aptur to, ko viņš dara kopā ar Sīrijas režīmu," Francijas telekanālam TMC sacīja Olands.

Francijas prezidents arī pieļāva, ka Krievija par Sīrijas pilsētas Alepo bombardēšanu Starptautiskajā krimināltiesā varētu tikt apsūdzēta kara noziegumos, ziņo raidsabiedrība BBC.

Kremlis savukārt norādījis, ka Putina vizītes sagatavošana turpinās.

Francijas ārlietu ministrs Žans Marks Ero radio "France Inter" pirmdien sacīja, ka Olands izlems par tikšanos ar Putinu, "ņemot vērā situāciju Alepo un Sīrijā".

"Ja prezidents izlems, ka Krievijas prezidents ierodas, tā nebūs apmaiņa ar laipnībām, tas notiks, lai teiktu patiesību," sacīja ministrs, Sīrijas un Krievijas izvērsto Alepo bombardēšanu saucot par "dāvanu teroristiem".

Tomēr Krievija joprojām ir Francijas "partneris", un sarunu gaitā puses varētu censties panākt risinājumu konfliktam Ukrainas austrumos, viņš piebilda.

ANO Drošības padomē sestdien neizdevās pieņemt divas rezolūcijas par Sīrijas bruņoto konfliktu.

Vispirms Krievija uzlika veto Francijas un Spānijas izstrādātajam rezolūcijas projektam, kas paredzēja pārtraukt Krievijas un Sīrijas veikto nemiernieku kontrolēto Alepo rajonu bombardēšanu un noteikt militārās aviācijas lidojumu aizlieguma zonu virs Alepo.

Drīz pēc tam neizdevās pieņemt Krievijas iesniegto rezolūcijas projektu par ugunspārtraukšanu Alepo, jo par šo projektu nobalsoja tikai četras Drošības padomes dalībvalstis, bet rezolūcijas pieņemšanai ir nepieciešamas vismaz deviņas balsis. Turklāt pret Krievijas rezolūcijas projektu balsoja ASV, Francija un Lielbritānija, kurām ir veto tiesības.

Bruņotajā konfliktā Sīrijā kopš 2011. gada gājuši bojā vairāk nekā 300 000 cilvēku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!