Venecuēlas opozīcijas līderis Huans Gvaido publicējis video, kurā redzams kopā ar uniformās ģērbtiem karavīriem un sola valsts vadītāja Nikolasa Maduro režīma beigas, raksta portāls "The Guardian".
“Tas brīdis ir tagad,” video teica Gvaido un piebilda: “Mēs panāksim brīvību un demokrātiju Venecuēlai.” Videoklipā blakus Gvaido stāvējis arī cits opozīcijas politiķis Leopoldo Lopess, kuram būtu jāatrodas mājas arestā, atzīmē medijs.
Videoklipā Gvaido aicināja arī Venecuēlas iedzīvotājus iziet ielās 1. maijā un piedalīties plašās demonstrācijās.
“Venecuēlas iedzīvotāji, mums visiem nepieciešams doties ielās, atbalstīt demokrātiju un atgūt mūsu brīvību. Organizēti un vienoti, mums jādodas pie galvenajiem militārajiem objektiem,” paziņoja opozīcijas līderis, aicinot Karakasas iedzīvotājus doties uz La Karlotas gaisa bāzi.
Vēlāk mikroblogošanas vietnē “Twitter” Gvaido rakstīja, ka šobrīd tiekas ar galvenajām bruņoto spēku vienībām, uzsākot operācijas "Brīvība" noslēguma fāzi, vēsta CNN. Par operācijas "Brīvība" sākumu Gvaido paziņoja jau marta noslēgumā.
Venecuēlas informācijas ministrs Horhe Rodrigess “Twitter” rakstīja, ka valdība saskārusies ar nelielu “militāro nodevēju” grupu, kura centusies īstenot apvērsumu.
Janvārī Gvaido sevi pasludināja par Venecuēlas pagaidu līderi un aizvadīto mēnešu laikā centies panākt, ka Maduro zaudē prezidenta amatu. Opozīcijas līderis Maduro uzvaru 2018. gada vēlēšanās dēvē par neleģitīmu. Savukārt Maduro Gvaido ir nosaucis par ASV atbalstītu politiķi, kurš ar apvērsuma palīdzību vēlas gāzt viņa režīmu.
"Delfi" jau vēstīja, ka Maduro šogad sāka savu otro sešu gadu prezidentūras termiņu. Pirmajā reizē 2013. gadā Maduro, kurš bija sava sociālistu mentora, mirušā līdera Ugo Čavesa sekotājs, prezidenta vēlēšanās uzvarēja ar niecīgu 1,6 procentpunktu pārsvaru.
Viņa prezidentūras laikā valsts ekonomika piedzīvoja strauju lejupslīdi. Daudzi iedzīvotāji ekonomiskajās likstās vaino Maduro un viņa sociālistu valdību. Ekonomiskās problēmas ir veicinājis naftas cenu kritums un hiperinflācija. Cilvēkiem nav pieejamas pamata preces, pietrūkst pārtikas un medikamentu, kā arī ir bieži elektropadeves pārtraukumi.
