Baltkrievijas opozīcijas līderi trešdien nākuši klajā ar ārkārtas aicinājumu Baltkrievijas tautai, brīdinot no autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko iespējamām represijām savas varas saglabāšanai, ziņo aģentūra "Interfax".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Baltkrievijas arodbiedrību federācijas līderis Vladimirs Gončariks, bijušais Grodņas apgabala gubernators un pašreizējais organizācijas "Reģionālā Baltkrievija" līderis Semjons Domašs, Baltkrievijas komunistu partijas līderis Sergejs Kaļakins, bijušais Baltkrievijas aizsardzības ministrs Pāvels Kozlovskis, ekspremjers Mihails Čigirs un bijušais Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Mihails Mariničs kopīgi aicinājuši tautu pievērst uzmanību Lukašenko paustajiem draudiem jebkādiem līdzekļiem saglabāt varu 9.septembrī paredzētajās prezidenta vēlēšanās.

"Vakar pilnīgi apzināti, bez blefa, tika pausti valsts apvērsuma draudi un atklāta tā realizēšanas tehnoloģija," paziņoja Gončariks, kurš izvirzīts par Baltkrievijas opozīcijas vienoto kandidātu vēlēšanās.

Lukašenko otrdien asi nosodīja Eiropas drošības un sadarbības organizācijas novērotāju klātbūtni priekšvēlēšanu kampaņas un pašu vēlēšanu laikā, apsolot, ka vēlēšanās izcīnīs pārliecinošu uzvaru, iegūstot 90 procentus balsu.

"10.septembrī vismaz 10 tūkstoši cilvēku, kuri nepiekritīs oficiālajiem vēlēšanu rezultātiem, tiks nogādāti uz valsts vadītāja rezidenci un tai uzbruks, un pasludinās [Dienvidslāvijas prezidenta Vojislava] Koštuņicas Baltkrievijas versiju kā valsts vadītāju. Taču nekāda Koštuņicas nebūs. Es sevi aizstāvēšu un netupēšu bunkurā kā [gāztais Dienvidslāvijas prezidents Slobodans] Miloševičs," paziņoja Lukašenko.

Valdības apspriedē otrdien Lukašenko paziņoja, ka viņu atbalsta apmēram 90 procenti iedzīvotāju.

Savukārt EDSO otrdien paziņoja, ka Baltkrievijas valdība tai uzdevusi atlikt septembrī paredzēto prezidenta vēlēšanu novērošanas misijas darbības sākumu. EDSO plānoja misijas darbu sākt trešdien, lai novērotu prezidenta vēlēšanu kampaņu. EDSO amatpersonas paudušas bažas, ka 9.septembrī paredzētās vēlēšanas nebūs brīvas un godīgas.

"Esmu ārkārtīgi vīlies par šo lēmumu. Katra mūsu ierašanās aizkavētā diena mazina mūsu spējas veikt profesionālu novērošanu, ko mēs veicam EDSO dalībvalstīs... Mūsu ierašanās atlikšana tikai sekmē gan pašmāju, gan starptautiskās sabiedrības uzticēšanos vēlēšanām," paziņoja EDSO Demokrātisko institūtu un cilvēktiesību dienesta direktors Džerards Studmans.

Šonedēļ Minskā bija paredzēts ierasties pieciem EDSO novērotājiem, lai novērotu kandidātu reģistrēšanas procesu. Kopumā EDSO plānoja visā valstī izvietot vairākus tūkstošus neatkarīgos novērotājus. Pagaidām nav zināms, kad misijai ļaus ierasties. Baltkrievijas valdības pārstāvis aģentūrai "Reuters" sacīja, ka ir problēmas ar EDSO dokumentiem, taču uzaicinājums tiks nosūtīts tuvākā nākotnē.

Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko valdība EDSO apsūdz spiegu apmācīšanā.

Baltkrievijas opozīcijas partijas cenšas apvienoties ap vienu kandidātu, lai gūtu pietiekamu atbalstu pret autoritāro prezidentu, kura režīms izpelnījies plašu kritiku Rietumos un panācis savas valsts izolāciju. ASV nesen paziņoja, ka tās rīcībā ir "uzticamas" ziņas, ka pret Lukašenko oponentiem Baltkrievijā darbojas "nāves eskadrons", kura uzdevums ir oponentu apklusināšana. Šādas apsūdzības oficiālā Minska noliedz.

Eiropas Savienība vairākkārt asi kritizēja Baltkrieviju par nespēju atrast vairākus bez vēsts pazudušos opozīcijas dalībniekus.

Piemēram, opozicionārs Viktors Gončars kopā ar uzņēmēju Anatoliju Krasovski pazuda bez vēsts 1999.gada 16.septembrī Minskā. Gončars pazuda pēc piezvanīšanas savai sievai, paziņodams, ka ir ceļā uz mājām. Milicija līdz šim neko par viņa likteni nav noskaidrojusi. Arī bijušais iekšlietu ministrs, ģenerālis Jurijs Zaharenko pazuda bez vēsts 1999.gada 7.maijā, kad devās uz savām mājām. Viņš atkāpās no sava amata 1995.gadā, protestējot pret Lukašenko diktatūru, vēlāk izveidoja Baltkrievijas Virsnieku savienību un atbalstīja bijušo premjerministru Mihailu Čigiru opozīcijas veiktajās prezidenta vēlēšanās 1999.gada maijā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form