"Īsumā varu pateikt, ka viņš gribēja dot triecienu sabiedrībai, sociālajām struktūrām un sistēmai, kas tās vada," jurists sacīja valsts televīzijas NRK ēterā. "Viņš uzskata, proti, tā viņš to savā galvā formulē, ka pārmaiņas var notikt tikai ar revolūciju," paudis aizstāvis.
Kļuvis arī zināms, ka dažas stundas pirms terora aktiem – sprādziena Norvēģijas galvaspilsētā un nežēlīgā slaktiņa Darba partijas jauniešu nometnē – 32 gadus vecais Breiviks internetā ievietojis "2083.gada Deklarāciju par Eiropas neatkarību". Šajā dokumentā, kurā ir 1518 lappuses, viņš detalizēti apraksta savu "kaitīgā kulturāli marksistiskā multikulturālisma" analīzi un pakāpenisku plānu, kā no tā atbrīvoties. Tāpat Breiviks apraksta, kā tikt vaļā no musulmaņu reliģijas Eiropā.
Intervējot pats sevi, Breiviks stāsta arī par "operācijas" sagatavošanu Oslo un Utoia salā.
"Frankfurtes skolas kulturālais maksisms ir daudz briesmīgāks nekā vecais, ekonomiskais marksisms, kas pazudināja Krieviju," raksta Breiviks savā deklarācijā, kuras sagavošana viņam prasījusi trīs gadus. Viņš publicējis arī vairākus islamafobiskus izteikumus, taču vielaikus runā pats sev pretī, stāstot par bērnību. Uz "jautājumu", kāpēc bērnībā draudzējies ar daudziem ne norvēģu izcelsmes bērniem, Breiviks atbild: "Saskaroties ar grūtībām, es sagaidīju, ka mani draugi mani atbalstīs par 100%, nevis padosies vai bēgs. Tikai neliela daļa etnisko norvēģu piekrīt šādiem principiem. Šos goda principus cienīja vai nu musulmaņi, vai skinhedi." Pēc tam Breiviks hronoloģiskā secībā izklāsta vairākus konfliktus ar imigrantiem, par kuru liecinieku vai dalībnieku viņš kļuvis.
Breiviks atzīst, ka galvenais notikums, kas licis viņam pārvērtēt savus uzskatus, bet vēlāk sākt plānot terora aktus, bija NATO uzbrukums Serbijai 1999.gadā. "Ir pilnīgi nepieņemami, ka ASV un Rietumeiropas režīmi bombardēja mūsu serbu brāļus. Viss, ko viņi vēlējās – iznīcināt islāmu, deportējot albāņu musulmaņus uz Albāniju," raksta Breiviks.
Savā manifestā viņš arī paziņo, ka pēc vērtību pārvērtēšanas daudz domājis par Eiropas nākotni, faktiski izolējis sevi no saskarsmes ar paziņām un lielāko daļu laika veltījis datorspēlēm un iecerētā uzbrukuma sagatavošanai. Viņu neesot mulsinājis fakts, ka "95% kontinenta iedzīvotāju, visticamāk, šādu soli nosodīs".
Par valstsvīra ideālu Breiviks uzskatījis Vinstonu Čērčilu un Otto fon Bismarku.
Somu mediji ziņo, ka deklarācijas tekstu uzbrukuma priekšvakarā Breiviks elektroniski izsūtījis vairākiem labējiem politiķiem. Tāpat vietnē "YouTube" viņš ievietojis 12 minūšu video, kurā īsi izklāsta savu manifestu.
Apcietinātais Breiviks jau atzinis savu vainu gan sprādziena Oslo sarīkošanā, gan uzbrukumā jauniešiem Utoia salā. Viņš norādījis, ka šāda rīcība bijusi "cietsirdīga, bet nepieciešama".
Jau vēstīts, ka Breivika sarīkotajā sprādzienā pie valdības kompleksa Oslo gāja bojā septuiņi cilvēki, bet Utoia salā - vismaz 85 cilvēki.