Otrdien, 20.martā, aprit četri gadi kopš sākās Irākas karš, kas valsti ir izpostījis un novedis uz pilsoņu kara sliekšņa un smagi kaitējis ASV reputācijai pasaulē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
2003.gada 20.marta agrā rītā plkst. 4.33 pēc Latvijas laika ASV lidmašīnas sāka uzbrukumu Irākas galvaspilsētai Bagdādei, bombardējot Sadama Huseina pilis un militāro infrastruktūru. Bagdāde tika bombardēta arī no ASV karakuģiem Persijas līcī.

Bagdādes bombardēšana tika uzsākta aptuveni pusotru stundu pēc ASV noteiktā 48 stundu termiņa Sadama Huseinam un viņa dēliem Udajam un Kusajam pamest Irāku.

20.marta rītā plkst.5.15 pēc Latvijas laika ASV prezidents Džordžs Bušs paziņoja, ka karš pret Irāku ir sācies, par mērķi pasludinot "Irākas atbruņošanu un tās iedzīvotāju atbrīvošanu".

20.marta vakarā ASV sauszemes spēki šķērsoja Kuveitas robežu un iegāja Irākas dienviddaļā. Tajā pašā laikā Irākas dienviddaļā iegāja britu spēki, nākamajā dienā ieņemot Fāo pussalu un Umkasras ostu.

Nākamās dienas ASV un Lielbritānijas spēki turpināja virzīties dziļāk Irākā, līdz 4.aprīlī pārņēma savā kontrolē Bagdādes lidostu.

Neskatoties uz Sadama Huseina un viņa ministru nemitīgajiem draudiem sakaut ienaidniekus un neielaist ASV spēkus Bagdādē, 5.aprīļa rītā ASV tanki iebrauca Irākas galvaspilsētā, nesastopot nekādu nopietnu pretestību.

Nākamajās dienās ASV spēki izvietojas Bagdādē, kur varas trūkuma dēļ sākās masveida valdības iestāžu, veikalu, slimnīcu un bijušo amatpersonu māju izlaupīšana.

9.aprīlī ASV armijas vadība paziņo, ka ASV spēki pilnībā pārņēmuši savā kontrolē Bagdādi, tajā pašā laikā Irākas vēstnieks ANO Mohammeds ad Duri atzīst, ka "spēle ir beigusies".

1.maijā ASV prezidents Džordžs Bušs paziņoja, ka lielās kaujas operācijas Irākā ir beigušās, sakot, ka ASV un tās sabiedrotie ir uzvarējuši Sadamu Huseinu un ka sākusies sagrautās valsts atjaunošana.

Sadama dēli Udajs un Kusajs tika nogalināti 22.jūlijā apšaudē Irākas ziemeļu pilsētā Mosulā. Pašu Sadamu ASV spēki sagūstīja 13.decembrī Tikrītā. 2006.gada 30.decembrī Sadamam Huseinam tika izpildīts nāves sods pakarot.

ASV vadītās koalīcijas iebrukuma Irākā mērķis bija gāzt Huseinu un radīt proamerikāniskas demokrātijas salu Arābu pasaulē. Taču karš ir ne tikai vairojis teroristu grupējuma "Al Qaeda" aktivitātes, bet arī pastiprinājis Vašingtonai naidīgo valstu, kā Irāna un Sīrija, ietekmi.

"Jaunajai Irākai bija jākļūst par paraugu Tuvajos Austrumos un draudiem Irānas teokrātijai. Taču šajā karā vislielākais uzvarētājs ir izrādījusies Irāna," norāda ASV Ārlietu padomes analītiķis Vali Nasrs.

Neskaitāmas ASV taktikas un stratēģijas maiņas izrādījušās pārsvarā neefektīvas cīņā pret asinsizliešanu Irākā.

Četrus gadus ilgajā konfliktā Irākā dzīvību zaudējuši aptuveni 3200 amerikāņu karavīri un vēl 32 500 guvuši ievainojumus.

Lielākais ASV koalīcijas partneris Lielbritānija Irākā zaudējusi 134 karavīrus, bet pārējās koalīcijas valstis kopā 124 karavīrus. Irākā krituši arī trīs Latvijas karavīri.

Saskaņā ar ASV zinātnieku veikto pētījumu kopš ASV vadītās koalīcijas iebrukuma Irākā līdz pagājušā gada oktobrim nogalināti aptuveni 655 000 irākiešu civiliedzīvotāji.

Mēnesi pēc šī ziņojuma savu slēdzienu publicēja Irākas amatpersonas, civiliedzīvotāju upuru skaitu novērtējot ap 150 000.

Savukārt pēc aktīvistu grupas "Iraq Body Count" aprēķiniem bojā gājušo irākiešu skaits sasniedz vismaz 64 000, bet patiesais upuru skaits varētu būt daudz lielāks, jo par daudziem nāves gadījumiem netiek ziņots.

Pēc ANO aprēķiniem 2006.gadā vien Irākā nogalināti 34 500 civiliedzīvotāji.

Vardarbība prasījusi vismaz 12 000 Irākas policistu un karavīru dzīvības.

Kaut arī lielākos uzbrukumos Irākā tiek vainots teroristu grupējums "Al Qaeda", pēdējā laikā vislielākās bažas rada starpkopienu vardarbība un savstarpējie atriebības uzbrukumi starp sunnītiem un šiītiem.

Vardarbība starp Irākas kopienām valstī robežojas ar pilsoņu kara līmeni, un situāciju vēl vairāk pasliktina Irākas valdības neefektivitāte.

Lai apspiestu vardarbību, ASV palielinājušas savu karavīru skaitu Irākā līdz 160 000 un Bušs vienlaicīgi pastiprinājis spiedienu uz Irākas valdību, lai tā atrisina iekšējās nesaskaņas un sāk uzņemties vairāk atbildības par drošības situāciju.

ASV komandieri Irākā pagājušajā nedēļā paziņoja, ka papildus spēku ievešana un jaunā drošības plāna izvēršana pēdējās nedēļās ir samazinājusi vardarbību.

Tomēr iepriekšējais gads Irākā noslēdzās ar lielāko vardarbības uzliesmojumu kopš 2003.gada.

Buša administrācija arī ķērusies pie diplomātiskas iniciatīvas uzsākt dialogu ar Irākas kaimiņvalstīm, ieskaitot Vašingtonai naidīgo Irānu un Sīriju.

Sīrija ir uzņēmusi aptuveni vienu miljonu irākiešu bēgļu. Pēc ANO aprēķiniem, kopumā Irāku ir pametuši aptuveni divi miljoni irākiešu, bet vēl 1,7 miljoni irākiešu pametuši savas mājas un pārcēlušies uz citu vietu Irākā.

Katru mēnesi savas mājas pamet līdz 50 000 irākiešu.

Nepilns miljons irākiešu ir apmetušies Jordānijā, un pa vairākiem desmitiem tūkstošiem dzīvo Ēģiptē, Irānā, Libānā un Turcijā.

ASV kopš 2003.gada ir uzņēmusi 466 irākiešus. Pēc izteiktās kritikas Vašingtona ir apsolījusi līdz septembra beigām iztaujāt aptuveni 7000 irākiešu bēgļus, lai apsvērtu viņu uzņemšanu ASV.

Tajā pašā laikā Buša morālo autoritāti ir smagi sagrāvusi atklātībā nonākusī informācija par slepeniem Centrālās izlūkošanas pārvaldes cietumiem aptuveni 20 valstīs, kas izmantotas terorismā aizdomās turēto nopratināšanai.

Ieilgušais karš un aizvien augošās tā izmaksas Buša republikāņu partijai maksāja kontroli Kongresā, tajā pašā laikā atbalsts ASV prezidentam ir nokrities līdz neredzēti zemai robežai.

Kopš 2001.gada ASV Aizsardzības ministrija operācijai "Irākas brīvība" ir iedalījusi 290 miljardus ASV dolāru.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form