Pakistāna Ķīnas pavadā vēršas pret uiguru kopienu
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Aizvadītajās desmitgadēs Pakistāna bija viens no galvenajiem patvērumiem uiguru bēgļiem, kuri savu dzimteni pameta Ķīnas drošības iestāžu pieaugošo represiju dēļ. Tomēr pēdējos gados Pakistāna uiguriem vairs nav droša, vēsta "Vice".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vēršanos pret uiguriem, kā arī citām minoritātēm, kuru vairums ir musulmaņi, Ķīna pamato ar cīņu pret ekstrēmismu. Tomēr žurnālistu un nevalstisko organizāciju pētījumi un ievāktie dati liecina, ka Ķīna slēgta tipa pāraudzināšanas nometnēs ieslodzījusi vairāk nekā miljonu uiguru, nošķirot viņus no bērniem, kuri bērnunamos tiek audzināti patriotiskā garā. Turklāt ieslodzīto radinieki par viņu likteni netiek informēti. Siņdjzanas uiguru autonomajā reģionā slēgtas mošejas, tiek iepludināti hanu ķīnieši un visiem līdzekļiem ierobežota uiguru valodas lietošana, kā arī citas kultūras iezīmes.

Uiguri gadu desmitiem Pakistānā nonākuši pa dažādiem ceļiem, bet situācija Ķīnas valdības spiediena dēļ ir pasliktinājusies, "Vice" atklājis viena šāda bēgšanas ceļa – pazemes vilciena – uzturētājs Umers Mohameds Hans. Ķīna pieturas pie uzskata, ka visi emigrācijā dzīvojošie uiguri ir "Austrumu Turkestānas islāmiskās kustības" biedri, un tā kā ANO šo organizāciju atzinusi par teroristu organizāciju, Ķīna to izmanto kā ieganstu savai rīcībai. Viņš stāstījis, ka Pakistānas policija sākusi uigurus aizturēt un nosūtīt atpakaļ uz Ķīnu. Šī iemesla dēļ ari viņa ģimene dzīvo slēptuvē.

Ķīnas ietekme Pakistānā palielinājās līdz ar miljardus vērtā Ķīnas-Pakistānas ekonomiskā koridora projekta uzsākšanu tā dēvētās "jostas un ceļa" iniciatīvas dēļ. Projekta kopējais apjoms ir aptuveni 50 miljardi eiro, un to veidos Ķīnas aizdevumi Pakistānai ceļu, dzelzceļu, ostu, elektroenerģijas, sakaru un citas infrastruktūras izbūvei, kā arī skolu celtniecībai. Projekts tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem "jostas un ceļa" elementiem, kas Pakistānai dotu tik ļoti nepieciešamos līdzekļus straujai attīstībai, bet Ķīnai – piekļuvi infrastruktūrai, kas to pa taisnāko ceļu savieno ar Indijas okeānu, kā arī ne mazāk svarīgi – politiskās ietekmes palielināšanu reģionā.

Ekonomiskā projekta politisko ietekmi jau šobrīd uz savas ādas izjūt uiguru trimdinieki. Bijušais kriketa spēlētājs, premjers Imrans Hans 2019. gadā Ķīnu nodēvēja par "svaiga gaisa pūtienu" Pakistānai, kā arī norādīja, ka neesot informēts par uiguru jautājumu.

kamēr daudzviet pasaulē, arī Balkānos un vairākās Āfrikas valstīs politiķi un amatpersonas kļuvušas piesardzīgākas attiecībā uz "jostas un ceļa" iniciatīvas projektiem, jo aizdevumus nespēj samaksāt vai to dēļ valstis spiestas uz ilgu laiku atdot Ķīnas kontrolē tās pašas izbūvētos infrastruktūras objektus un pat vērtīgu resursu iegulas. Lai gan arī Pakistāna tiek brīdināta par līdzīgu projektu likteni, tās politiskā elite pagaidām labo abpusējo attiecību uzturēšanas dēļ ir gatava arī pievērt acis vai izpildīt ķīniešu politiskās prasības.

Šo iemeslu dēļ uiguri, baidoties, ka viņu ģimenes tiks nosūtītas atpakaļ uz Ķīnu, kur tās tiks šķirtas un pilngadīgie nonāks pāraudzināšanas iestādēs, meklē citas drošās valstis, uz kurām pārcelties. Drošs, bet dārgs galamērķis ir tālā Turcija, bet dažkārt par drošāku variantu daudziem kļūst kara plosītā, bet blakus esošā Afganistāna. Tomēr legālu migrāciju Ķīna padarījusi gandrīz neiespējamu, uiguriem konfiscējot vai gluži vienkārši neatjaunojot pases.

Pakistāna arī uzsākusi ievākt informāciju, tostarp biometriskos datus par visiem tās teritorijā dzīvojošajiem uiguriem. Savukārt pret tiem, kuri cenšas uzturēt dzīvu savu tautiešu kultūras dzīvi, varasiestāžu pārstāvji pielieto arī regulāru vardarbību, stāsta Hans, kurš agrāk bērniem mācījis uiguru valodu. Viņa dzīvesvietā pirms viņš ar ģimeni nolēmis dzīvot slēpnī, policisti bijuši vairākkārt un reiz, neatraduši viņu pašu, piekāvuši viņa tēvu, kurš drīz pēc tam miris.

Vēršanās pret uiguriem saskanot ar Ķīnas-Pakistānas kopīgo projektu īstenošanas gaitu. Pēdējos mēnešos to apstiprināšana un īstenošana esot aktivizējusies un aktīvāka kļuvusi arī Pakistānas varasiestāžu vēršanās pret tajā patvērumu radušajiem uiguriem, atzīme "Vice".

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ķīna Pakistāna Uiguri
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form