Pakistāna šogad plāno noslēgt nepilnus četrus gadus būvētu žogu uz robežas ar Afganistānu. Tas vienlaikus tiek uzskatīts par milzu panākumu Pakistānas drošības ziņā, taču ar jauno šķērsli ir nemierā Afganistāna un pierobežā dzīvojošie, raksta "The New York Times".
Žoga veids uz aptuveni 2500 kilometrus garās robežas pa kalnaino reģionu pārmaiņus mainās atkarībā no iespējām konkrētajā vietā to izbūvēt, bet pārsvarā to veido dubults, paralēli izbūvēts metāla drāts žogs, virs kura atrodas dzeloņdrātu pinumi (attēlā).
Žogu izbūvējusi Pakistānas armija, un tas tiek uzskatīts par būtiskāko valsts militāro būvi, ņemot vērā līdzšinējo islāma kaujinieku brīvo pārvietošanos pāri robežai un biežos uzbrukumus objektiem Pakistānas pusē.
Žoga būve sākās 2016. gadā, kad pakistāņu spēki dažādus kaujinieku grupējumus, kuri līdz tam bāzējās Pakistānā, pārdzina pār robežu uz Afganistānu. Jau izbūvētā žoga daļa ievērojami samazinājusi teroristu uzbrukumu skaitu un līdz ar to atvieglojusi armijas ikdienu.
Vairums kaujinieku, kuri bāzējās pierobežā, bija saistīti ar teroristu grupējumu "Taliban". Tā uzbrukumu skaits no 352 gadījumiem 2014. gadā jau sarucis līdz 82 pērn, kas uzskatāms par lielu panākumu.
Turpmāk karavīriem vairs nevajadzēs doties plašos reidos pa kalniem, bet viņi varēs patrulēt aptuveni 1000 uz robežas izbūvētajos nocietinājumos. Pakistānas armija gan neizpauž, vai un kāda veida novērošanas sistēmas uzstādītas uz robežas un kā tiks panākts, ka jaunuzceltajā un tā garuma dēļ grūti pārraugāmajā žogā netiks radīti caurumi, atzīmē medijs. Jau līdz šim žoga būvniekiem ne reizi vien uzbrukts, viņu bāzes izlaupītas, bet atsevišķas žoga daļas nojauktas.
Ar žogu nemierā ir ne tikai kaujinieki, bet arī kaimiņvalsts. Gan Afganistānā, gan Pakistānā liela daļa iedzīvotāju ir etniskie puštuni, un ar jauno robežu tiek sadalīta viņu ierastā dzīves vide. Afgāņu amatpersonas uzsver, ka Pakistānas nostiprinātā robeža nemaz nav uzskatāma par leģitīmu, jo to, neņemot vērā etnisko dalījumu, 19. gadsimtā iezīmēja britu kolonizatori.
Afgāņu pārmetumiem par pamatu ir arī fakts, ka līdz ar kaujiniekiem Pakistānas pierobežu pametis arī liels (taču pagaidām neapzināts) skaits civiliedzīvotāju, kuri nevēlas tikt nošķirti no saviem radiniekiem robežas otrā pusē. Citi no Afganistānas savukārt šī paša iemesla dēļ pārceļas uz Pakistānu. Jau tagad ir skaidrs, ka žogs, saraujot saites, uz vietējo sabiedrību un kultūru atstās paliekošas sekas, atzīmē medijs.
Līdz ar žogu pārtraukta satiksme arī pār tā dēvētajiem tradicionālajiem ceļiem, kuri vijas pāri kalniem. Pa tiem pārvietojās gan kaujinieki, gan kontrabandisti, gan lopkopji un vietējie, lai dotos, piemēram, uz kaimiņvalsti ciemos vai iepirkties. Tas radījis bažas, ka vietējie iedzīvotāji ar kaujiniekiem sadarbosies vēl ciešāk, ņemot vērā, ka žoga nojaukšana ir gan vienu, gan otru mērķis.
